Dieva vārds ir Svētā Gara spēks

Bībeles pētnieks Martins Francmans komentārā par Vēstuli romiešiem norāda, ka mums jāpatur prātā Svētā Gara varenība un radošais spēks. Francmans atgādina, ka Gars:

..darbojas pasaules radīšanā [1.Moz.1:2] un Israēla soģu varenajos darbos, kad Dievs viņus aicina par savas tautas atbrīvotājiem šķietami bezcerīgā situācijā [Soģu 3:10; 6:34; 11:29]; tas darbojas Israēla svaidītajos ķēniņos [1.Sam.16:13]; vēsturē Israēla attiecībās ar citām tautām [Jes.31:3]; Dieva vārdā, ko sludina Israēla pravieši [piem. Ec.3:12-14; 11:5; Cah.7:12]; tas darbojas Mesijā, kuram lemts atjaunot Dieva taisnīgo kārtību un paradīzes mieru un saskaņu [Jes.11:2] un Tā Kunga Kalpā, kam Dieva ļaudis jāatgriež pie Dieva un dievišķā pestīšanas gaisma jānes visiem cilvēkiem virs zemes [Jes.42:1-6]; tas darbojas apsolītajā Dieva tautas pārradīšanā [Ec.37:14; Jes.4:2-4; 44:3; Joēla 3:1-5] un jaunas pasaules radīšanā [Jes.32:15 u.trpm.]; tas darbojas Kristū, kurš nāk pasaulē ieņemts no svētā Gara [Mt.1:18-20; Lk.1:35], Gars pār Viņu nolaižas, kad Viņš tiek kristīts [Mt.3:16], vada un stiprina uzvarošajā cīņā pār Sātanu [Mt.4:1-11; 12:28], izpaužas Kristus varenajos darbos, kas veikti Svētā Gara spēkā [Lk.4:14; Ap.d.10:38]; tas darbojas apustuļos [Ap.d.1:8]. Vienmēr tur, kur cilvēka spēju robežas ir galā un sāk darboties Dieva brīvais un radošais spēks, mēs redzam darbojamies Dieva Garu.

GARS DĀVĀ DZĪVĪBU ŠEIT UN MŪŽĪBĀ

[Dieva iedvesmotās apustuļa Pāvila vēstules arī liecina, ka] Gars ir jaunās dzīvības dāvātājs [Rom.7:6], tā ir jaunā dievišķā dzīvība, kura salauž nāves varu un ieved jaunā Dieva pasaulē, nākamajā pasaulē. Dieva valstība ar tās nestajām dāvanām – taisnību, mieru un prieku ir klātesoša Svētajā Garā [Rom.14:17]. Kristus vēsts nesējus apustuļus Svērtais gars piepildīja, vadīja un deva viņiem spēku, viņu kalpošana ir jaunas derības kalpošana, kalpošana Garā [2.Kor.3:6-8; sal. Rom.15:19; 1.Kor.2:4-13; 7:40; 2.Kor.4:13; 1.Tes.1:5]. Svētais Gars viņiem ir dāvājis atklāsmi [1.Kor.2:10; Ef.3:5; 1.Tim.4:1] un inspirāciju [1.Kor.2:13; 12:8]; viņu vārdiem piemīt Gara spēks [1.Kor.2:4]. Viņu vārdi piepulcina Dieva bērniem aizvien jaunus ļaudis, kas ir Svētā Gara svētīti [Rom.15:16]. Šos cilvēkus raksturo tas, ka viņos visos mīt Dieva Gars [Rom.8:9; 1.Kor.3:16; 6:19; 2.Tim.1:14; sal. Gal.6:1]. Šie ar Garu apveltītie cilvēki dzīvo uz nākamās pasaules sliekšņa, viņi elpo jaunās Dieva valstības gaisu. Tagadējie Svētā Gara darbi ir pirmā raža, nākamās pasaules lielās pļaujas iesākums [Rom.8:23], garantija Dieva ļaudīm, ka viņi ieies apsolītajā mantojumā [2.Kor.1:22; 5:5; Ef.1:13-14]. Ar Svētā Gara dāvanu Dievs ir apzīmogojis savus ļaudis, uz visiem laikiem iezīmējis viņus par savējiem, nolēmis viņus jaunai nebeidzamai dzīvei kopā ar Viņu [Ef.1:13; 4:30]. Tas, ko Jēzus apsolīja, ka laiku beigās viņa mācekļi tiks saukti par Dieva bērniem [Mt.5:9], jau tagad pie šiem cilvēkiem ir realitāte, ko ieviesis Svētais Gars [Rom.8:14-16; Gal.4:6], un kas tādējādi noteikti tiks novesta līdz galam [Rom.8:23]. Gars nodrošina dzīvību Dieva ļaudīm, jaunu dzīvību, mūžīgu dzīvību, dievišķu dzīvību [Rom.8:6, 10-11; 2.Kor.3:6; Gal.6:8]. Viņos jau tagad atmirdz nākamās pasaules godība, un dienu no dienas viņi pieaug līdzībā godības Kungam, kuram viņi pieder [2.Kor.3:18].

GARS DĀVĀ GUDRĪBU

Garā viņi nomēģina nākamās pasaules spēku, un šis Gara spēks ir spēks, kas mudina cilvēku uz paklausību, ka viņš spēj dzīvot saskaņā ar Dieva gribu. Cilvēks no Gara negūst prieku vai baudu, bet gan tiek Gara vadīts un staigā Garā [Rom.8:14; Gal.5:16-25]. Gars māca cilvēkiem saukt Jēzu par Kungu un māca kalpot, likt lietā Gara doto dāvanu kalpojot citiem [1.Kor.12:3 u.trpm.]. Dieva Gars ir gudrības un atklāsmes Gars [Ef.1:17], tas darbojas, kad cilvēki uzklausa Dieva vārdu [Ef.6:17], Kristībā un Svētajā Vakarēdienā [Tit.3:5-6; 1.Kor.12:13]. Gars vada viņu lūgšanas [Rom.8:26; Ef.6:18] un nosaka viņu dievkalpošanas veidu [Fil.3:3]. Gars ir spēks viņiem nemitīgi dzīvojot cerībā [Rom. 15:13; Ef. 3:16]; viņu dzīvei Viņš uzliek lēnprātības [Gal.6:1], uzticamības [2.Tim.1:14] un mīlestības zīmogu [Rom.15:30; Kol.1:8; sal. 1.Kor.13, kur, kā tik norādīts, ir runa par “garīgajām dāvanām”, 1.Kor.12:1] un iedveš cilvēkos ilgas pēc vienprātības [1.Kor.12:13; Ef.4:3-4; Fil.1:27].

GARS DĀVĀ MIERU

Gars cilvēka dzīvei piešķir dziļumu un padara to par brīnišķīgu normālu dzīvi, kurā pazīst mieru [Rom.8:6; 14:17]. Šis miers nebūt nav drūma un klusa cienība, kurā dobji un sērīgi caur degunu tiek dūkti psalmi. Cilvēkam, kurš ir iepazinis šo mieru Svētajā Garā, ir brīva pieeja Tēvam. Tāds cilvēks dzīvo brīvībā [Rom.8:21; 2.Kor.3:17], drošā cerībā, [Rom.5:5], ar degsmi [Rom.12:11], ar prieku [Rom.14:17; 1.Tes.1:6], tā ir reibinoša dzīve, kas liek dziedāt un gavilēt [Ef.5:18].

GARS DĀVĀ DZĪVĪBU KRISTŪ

Viss, kas ir Kristus savējiem, tiek sniegts un darbojas Svētajā Garā. Pāvils pat dažkārt liek vienādības zīmi starp Garu un savu Kungu [2.Kor.3:17; sal. 1.Kor.6:11-17; 15:45]. Gara dāvātā dzīve ir dzīve “Kristū Jēzū” [Rom.8:2].