Dievkalpojums Trīsvienīgā Dieva vārdā [3.daļa]

Lasiet arī 2.daļu

Tad draudze dzied dziesmu, gatavojoties Altāra Sakramentam.

Kad draudze ir klausījusies Dieva vārdu, stiprināta ar to, pateikusies un izteikusi savas vajadzības Dievam lūgšanā, tad Svētajā Vakarēdienā Dievs to paēdina un padzirda ar sava Dēla miesu un asinīm. Altāra Sakraments nav tikai piemiņas mielasts, bet vispirms savienošanās ar Kristus miesu un asinīm [1.Kor.10:16]. Šā iemesla dēļ to var baudīt tikai cienīgie, tas ir kristītie un pienācīgi sagatavotie. Pārējiem tas nedotu svētību, bet tieši otrādi kļūtu tiem par lāstu. To skaidri izsaka apustuliskās baznīcas liturģiskā formula: Ja kas nemīl Kungu Jēzu Kristu, tas lai ir nolādēts [1.Kor.16:22]. Un Pāvils turpina: Maran ata [mūsu Kungs nāk]! Mācītāja uzdevums ir palīdzēt draudzes locekļiem sagatavoties Altāra Sakramentam Tā Kunga nākšanai un pārbaudīt, vai tie ir patiesi gatavi cienīgi saņemt Kristus miesu un asinis.

Vakarēdiens sākas ar vārdiem: Tas Kungs ir ar jums. Ar šiem vārdiem tiek uzsvērts, ka tas ir nevis mūsu, bet Tā Kunga Mielasts. Viņš ir saimnieks, kas klāj mums galdu un izdala savas dāvanas, paēdinot mūs un padzirdot ar savu miesu un asinīm. To Viņš dara ar savu Vārdu. Mācītājs ir instruments, kam Tas Kungs ir licis, lai viņš kalpotu, runājot Viņa vietā Viņa vārdus. Mācītāja vārdi Tas Kungs ir ar jums norāda arī, ka tikai Tā Kunga ļaudis ir aicināti: Šeit nav vietas nekam, kas nāk no pasaules, nekam, kas noliegtu To Kungu, Viņa vārdus un dāvanas Viņa piedošanu, kura vienīgā mūs dara svētus un padara par Viņa ļaudīm.

Draudzes atbilde: Un ar tavu garu atzīst mācītāju par Tā Kunga kalpu, kam uzticēts darīt to, ko Tas Kungs tam licis darīt. Tā Kunga Gars ir ar viņa garu, un, kur Tā Kunga Gars, tur ir arī Viņš pats.

Paceliet savas sirdis, aicina mācītājs. Tas ir, viņš aicina pacelt sirdis pie Dieva. Sirdij gan nav jākāpj debesīs, jo tā to nespētu, bet Dievs ir klātesošs Kristū, un ticīgo sirdis priecīgi sveic Viņa klātieni: Mēs tās paceļam uz To Kungu. Maran ata ir piepildīts. Atliek tikai pateikties, un mācītājs aicina draudzi pateikties Dievam: Sacīsim pateicību Dievam savam Kungam. Šie ir vārdi no jūdu galda lūgsnas, kurā Dievam tika teikta pateicība par Viņa dāvanām. Tam draudze atbild ar vārdiem: Tā ir labi un tā piederas, kas praktiski nozīmē to pašu ko Āmen.

Tad mācītājs turpina: Tiešām tā ir labi un tā piederas un ir svētīgi, ka Tev, Kungs, svētais un visuspēcīgais Tēvs, mūžīgais Dievs, visos laikos un visās vietās pateicamies caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu, kādēļ Tu mūs saudzi, mūsu grēkus mums piedod un mūžīgu svētību apsoli. Tāpēc mēs līdz ar visiem enģeļiem un debesu pulkiem slavējam Tavu godību dziedādami. Pēc tam, priecājoties par Tā Kunga nākšanu, draudze dzied serafu dziesmu no Jesajas grāmatas: Svēts ir, Svēts ir, Svēts ir Tas Kungs Cebaots. Un debess un zeme, un debess un zeme ir pilna Viņa godības. Šis dziedājums atrodams Altāra Sakramenta liturģijās kopš IV gadsimta. Tam pievienojas mesiāniskais prieks, kas norāda uz Svētā Vakarēdiena saistību ar Kristus otro atnākšanu. Draudze sveic savu Kungu ar tiem pašiem vārdiem, ar kuriem Viņš tika gaidīts Vecās Derības laikā un sveikts Pūpolsvētdienā, ierodoties Jeruzalemē: Ozianna augstībā! Lai slavēts ir, kas nāk Tā Kunga vārdā! Oziana augstībā!

Tad seko lūgšana “Mūsu Tēvs“, un mācītājs ņem maizi un, pagriezies pret draudzi, skaļā balsī saka Vakarēdiena iedibināšanas jeb konsekrācijas vārdus: Mūsu Kungs Jēzus Kristus, tanī naktī, kad Viņš tapa nodots, ņēma maizi pateicās, pārlauza un deva to saviem mācekļiem sacīdams: “Ņemiet un ēdiet, tā ir mana miesa, kas par jums top dota, to dariet Mani pieminēdami. Tad mācītājs ņem kausu ar vīnu un saka: Tāpat Viņš arī ņēma biķeri pēc vakarēdiena, pateicās un tiem to deva, sacīdams: “Ņemiet un dzeriet visi no tā, šis biķeris ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums un par daudziem top izlietas grēku piedošanai; to darait, cikkārt jūs to dzeriet, Mani pieminēdami.” Šie vārdi ir veidoti no visiem Vakarēdiena iedibināšanas tekstiem, kas atrodas Jaunajā Derībā, par pamatu ņemot senāko tekstu no 1.vēstules korintiešiem 11.nodaļas.

Šo vārdu lietošana nenozīmē, ka mācītājs tikai atkārto, kādreiz teiktos Kristus vārdus, nedz arī, ka ar šiem vārdiem viņš rada Kristus miesu un asinis. Nekādā gadījumā šie vārdi nav arī lūgšana. Tas ir pats Kristus, kas runā un ar saviem vārdiem apdāvina savu draudzi. No viņa vārdiem ir skaidrs, ka viņš ir Mielasta saimnieks. Viņš ir tas, kas ņem maizi un biķeri, pateicas un dod dāvanas ņemiet un ēdiet; ņemiet un dzeriet. Tā ir dāvana, un tā izslēdz jebkuru mūsu darbību, jo mēs varam ēst un dzert tikai to, kas mums tiek dots, dāvināts. Mūsu Kungs arī saka, kas ir šī dāvana tā ir mana miesa; tās ir manas asinis. Tiek arī skaidri norādīts, kam tās domātas par jums dota, un par jums, un par daudziem izlietas. Nepārprotams arī ir mērķis grēku piedošanai.

Tā kā Tā Kunga vārdi dara to, ko tie saka, tad pēc šiem vārdiem uz altāra atrodas ne vairs tikai maize un vīns, bet arī Kristus miesa un asinis. To apliecinot, mācītājs tūdaļ pēc iedibināšanas vārdiem paceļ patenu un biķeri, pasludinot, ka tā vairs nav parasta maize un vīns. Šo darbību sauc par elevāciju [no latīņu val. elevare – celt uz augšu, pacelt] un ar to tiek ilustrēti Kristus vārdi: “Tā ir mana miesa, kas par jums top dota”. Taču jāatceras, ka elevācija luteriskajā baznīcā nenozīmē, ka Kristus miesa un asinis tiek upurētas Dievam, kā tas tiek darīts Romas katoļu baznīcā. Paceļot biķeri un patenu, mācītājs saka vārdus no: “Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šā biķera dzerat, jūs pasludināt Tā Kunga nāvi, iekams Viņš nāk. Tā Kunga miers ir ar jums visiem.” [1.Kor.11:26]

Luters par šiem vārdiem saka, ka tie ir “komunikantu grēku publiska Absolūcija, patiesa Evaņģēlija balss, kas pasludina grēku piedošanu, un tādēļ viscienīgākā sagatavošanās tā Kunga Galdam, ja ticība turas pie šiem vārdiem, kā no paša Kristus mutes nākošiem”. Šos liturģijas vārdus sauc par Pax [lat. val. miers], kas vēstures gājumā dažādos veidos izpaudies liturģijā. Pax norāda, ka Tā Kunga prasība izlīgt vienam ar otru, pirms ejam pie altāra, ir piepildīta. Taču skaidram ir jābūt tam, ka miers ir nevis kaut kas, ko mēs radām, bet tas nāk no altāra, no Tā Kunga. Draudze Pax saņem ar savu Āmen. Patiesi, tas ir Tā Kunga miers, kas ir ar mums. Mums ir piedots, un mēs esam piedevuši.

Tad seko Agnus Dei [Ak Tu Dieva Jērs] dziedājums. Tas ir sens baznīcas dziedājums, kurā draudze godina maizē un vīnā klātesošo Kristus miesu un asinis. Mēs varam tās šeit godināt svētā bijībā. Tā, protams, nav bauslības pavēle, bet mēs to darām evaņģēliskā brīvībā. Tomēr tā ir arī ticības apliecība, kas apliecina Kristus vārdu tā ir mana miesa patiesumu. Tad seko Kristus miesas un asiņu izdalīšana un saņemšana. Tās laikā mācītājs katram komunikantam sniedz maizi un biķeri, apliecinot, ka kopā ar maizi un vīnu pats Kungs tiem dod savu miesu un asinis: Ņem un ēd, tā ir Jēzus Kristus miesa, kas par tevi ir dota; ņem un dzer, tās ir Jēzus Kristus asinis, kas izlietas par tevi. Tā mūsu mutēm tiek dota Kristus miesa un asinis, bet ausīm Viņa vārdi. Tā mēs tiekam divkārši apdāvināti. Saņemot dāvanu, komunikants atbild ar Āmen. Protams, ka viņa ticība vai neticība nemaina pašu dāvanu. Arī neticīgie saņem patiesu Kristus miesu un asinis, bet sev par sodu.

Kad Tā Kunga dāvanas ir izdalītas, mācītājs atlaiž dievgaldniekus, teikdams: Jēzus Kristus miesa par jums ir nāvē nodota pie krusta staba Golgātā, un Viņa asinis ir izlietas jūsu grēku piedošanai. Tās svētīs jūsu dvēseli un miesu un pasargās jūs īstenā ticībā uz mūžīgo dzīvošanu. Ejiet Viņa mierā. Dāvanas ir izdalītas un saņemtas, un Viņa miers ir ar Viņa ļaudīm.

Tagad mācītājs uzaicina draudzi pateikties Dievam: Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir mīlīgs. Alleluja. Tas Kungs, žēlastības pilns ir kalpojis saviem ļaudīm ar savu Vārdu un Sakramentu. Draudze atbild: Un Viņa žēlastība paliek mūžīgi! Alleluja! Tā apliecinot, ka tā tic Dieva apsolījumiem, ka Viņa vārdā un Sakramentā saņemtā svētība patiešām tos uzturēs ticībā un pasargās kopībā ar Dievu.

Tad seko pateicības kolekte, kurā pateicība ir cieši saistīta ar lūgšanu, lai Tā Kunga dāvanas nestu augļus Viņa ļaužu vidū: Mēs Tev pateicamies, visuspēcīgais Dievs, ka Tu mūs esi atspirdzinājis ar saviem vārdiem un Sakramentu, un lūdzam Tevi, svētī mums to, ka pie mums vairojas ticība uz Tevi un sirsnīga mīlestība starp mums visiem caur Jēzu Kristu, tavu mīļo Dēlu, mūsu Kungu. Draudze atbild Āmen. Augļi šeit tātad ir divējādi vispirms ticība un tad tai sekojoša mīlestība.

Pēc šīs lūgšanas seko Ārona svētība: Tas Kungs tevi svētī un tevi pasargā, Tas Kungs apgaismo savu vaigu pār tevi un ir tev žēlīgs, Tas Kungs paceļ savu vaigu uz tevi un dod tev savu mieru. Draudze atbild ar trīskāršu Āmen. Dievkalpojums, kas iesākās ar Dieva vārdu, arī beidzas ar to. Dieva svētā tauta ar šo vārdu tiek sūtīta atpakaļ pasaulē, lai katrs pēc sava aicinājuma dzīvotu no saņemtās žēlastības Dievam par godu un savam tuvākajam par svētību.