Dievs aicina mācītāja amatā tikai vīriešus

Dievs uzticēja kalpošanas amatu Ādamam nevis Ievai.

Dievs sūtīja savu Dēlu pasaulē un ļāva tam piedzimt kā jaunajam Ādamam [Rom.5:14], nevis kā jaunajai Ievai, lai labotu pirmā Ādama pārkāpumu, kurš bija nolaidīgs rūpēs par kalpošanas amatu.

(Rom.5:14 – Ādama “pārkāpums.” Rom.5:15-17 – “viena cilvēka pārkāpums.” Rom.5:19 – “viena cilvēka nepaklausība.” Bet tādā veidā, ka “Ādams netika pievilts” – 1.Tim.2:14)

Labojot pirmā Ādama nepaklausību, jaunais Ādams, Kristus, laboja gan Ādama nespēju runāt, gan pirmās Ievas lēmumu kļūt par skolotāju un viņas nepaklausību, gan visu Ādamu un Ievu nepaklausību.

Kristus aicināja vīriešus par apustuļiem (visi kā viens – vīrieši, arī izraudzītais Jāzeps Justs bija vīrietis [Ap.d.1:23]), bet nevienu pašu sievieti. Turklāt, runājot par kalpojošiem amatā, Viņš lietoja vīriešu dzimtas vietniekvārdus, kā arī nošķīra viņus no “citiem,” kur “citi” bija gan kalpi, gan kalpones [Lk.12:45].

Pirmā draudze un tās vienpadsmit apustuļi, saskaņā ar Bībeles vārdu, vienbalsīgi vienojās izraudzīties vīrieti Jūdas vietā. “Jo psalmu grāmatā [Ps.109:8] ir rakstīts: … lai cits (ebr. אַחֵר, vīr.dz.vsk.) dabū viņa uzrauga pilnvaras. Tāpēc vienam no tiem vīriem (sengr. ανδρών), … līdz ar mums jākļūst par Viņa augšāmcelšanās liecinieku.” [Ap.d.1:20-22]

Kad Kristus vēstnesis, apustulis Pāvils, nepārprotami liedz sievietēm tiesības sludināt draudzē [1.Kor.14:33-40; 1.Tim.2:11-15], viņš nemāca neko jaunu, bet gan ko tādu, ko Kristus pats ir mācījis, kā arī apustuļi un visa baznīca māca un dara.

Apustulis savu pozīciju šajā jautājumā balsta radīšanas kārtībā, tajā ko “bauslība nosaka” [1.Kor.14:34], un kas ir negrozāma. Dieva pavēle ir: “Viņam būs valdīt pār tevi.” [1.Moz.3:16] “Sieva lai klusībā mācās visā padevībā.” [1.Tim.2:11] Tam pamatā ir arī fakts, ka “Ādams netika pievilts, bet sieva tika pievilta un krita pārkāpumā.” [1.Tim.2:14] Citiem vārdiem sakot runa ir par atšķirībām vīrieša un sievietes dabā, ko Mozus jau ir krāšņi aprakstījis: “Un sieva redzēja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un iekārojams, ka dara gudru. Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda.” [1.Moz.3:6]

Sieviete pie Jēzus kapa saņēma pavēli tikai vienu reizi iet un nest vēsti par Kristus augšāmcelšanos mācekļiem. Viņai netika dos amats vai aicinājums mūža garumā kā apustuļiem, nedz arī viņai tika teikts visu atstāt un sekot Jēzum.

Skaidri atklāta Dieva griba ir tā, ka mācītāja amats ir amats kompetentiem vīriešiem, skolotiem Svētā Gara skolā.

Tas, ka sievietes pašlaik māca daudzās baznīcās kā mācītāji un lektori, kā arī publiski uzstājās dažādās atdzimšanas kustībās, ir pret Dieva gribu.