Dievs aizkavē velnu
“Dievs nāca pie aramieša Lābana sapnī, nakts laikā, un sacīja: “Sargies, ka tu ar Jēkabu nerunā ne labu, ne ļaunu.”” [1.Moz.31:24]
Dievs salauž un aizkavē Lābana saniknoto prātu, pavēlēdams, lai viņš neatdara savu muti un nesaka Jēkabam neko. Tas mums tiek sacīts kā mierinājums, lai mēs iemantotu drošu cerību uz Dieva žēlastību; jo Viņš, kā Sv. Pāvils 1.Kor.10:13 saka, ir uzticams un neļauj mūs pārbaudīt pāri mūsu spēkiem, bet dara mūsu pārbaudījumiem tādu galu, ka spējam tos panest.
Tu, Lāban – Tas Kungs saka – nekādā ziņā nedrīksti darīt to, ko esi nodomājis, jā, tu pat nedrīksti teikt Jēkabam ne vārdu – ne bargu, ne laipnu. Tā Lābana dusmām tiek noteiktas robežas – kā Dievs saka Ījabam (38:10-11) par jūras viļņiem: “Kad Es jūrai noteicu savu nolikto robežu un pieliku šai robežai aizšujamās bultas un durvis, un teicu: līdz šai vietai tu plūdīsi, bet ne tālāk, un šeit lai norimst tavi lepnie viļņi!”
Tā velns saceļas pret Baznīcu un izsaka tai negantus draudus, mēģinādams uzveikt un pilnīgi iznīcināt dievbijīgos. Tomēr jūrai ir liktas durvis un aizšaujamās bultas; tās apklusina lepnos viļņus, tā, ka velns nevar plosīties pēc savas patikas.
Jo Dievs nepieļauj, ka tie, kuriem ir Vārds un kuri tic, tiktu pārbaudīti pāri viņu spēkiem. Tas Kungs ir uzticams sargs visiem tiem, kuriem ir Viņa Vārds un kuri to pasargā.
Ieskaties