Dievs runāja
Atšķirībā no visiem radīšanas mītiem, kuros dievība upurē savu dabu, kuros no tās dabiskās auglības rodas pasaule, kuros tātad radīšana tiek saprasta kā dievības pašizvēršanās, pašveidošanās, dzemdības, kuros tādējādi radīšana ir daļa no Dieva dabas, un dabas ciešanas, dzemdības un pārtapšana un ciešanas ir dievība pati.
Pretēji tam visam Bībeles Dievs paliek pilnībā Dievs, pilnībā Radītājs, pilnībā Kungs, un Viņa radītais ir pilnībā tas, kas ir pakļauts, paklausīgs, kas slavē un pielūdz Viņu kā Kungu.
Bibliskais Dievs nekad nav radīšana. Viņš vienmēr ir Radītājs. Viņš nav dabas substance, tur nav nekādas kontinuitātes, kas Viņu saistītu un vienotu ar Viņa darbu, kā vien Viņa Vārds. Dievs runāja .. (1.Moz.1:3).
Vienīgā saistība starp Viņu un Viņa darbu ir Vārds, tas ir, pats “par sevi” tur nav neviens vienotājs; ja tur nav Vārds, tad pasaule sabrūk bezdibenī. Šis Dieva Vārds nav Viņa daba, arī ne Viņa būtība, bet gan Viņa likums – Viņš pats ir tas, kas šajā Vārdā domā un rada, un kā Tas, kas radību vēlas satikt kā Radītājs.
Dieva radīšanas darbs nav Viņa daba, Viņa būtība, bet gan Viņa griba, likums, kurā Viņš sniedz mums sevi tā, kā Viņš to grib.
Ieskaties