Dievs uztur Savu vārdu
Viens no lielākajiem brīnumiem, kāds uz zemes noticis, ir tas, ka Kristus valstība ir saglabājusies pāvestības laikā, kad nabaga tautai vismaz gadsimtu netika mācīts nekas cits kā tikai pāvesta likumi, tas ir, cilvēku mācība un pavēles.
Tādēļ nav brīnums, ka Kristus vārds un Viņa teiktais ļaudīm nav pazīstams vai ir aizmirsts.
Taču Dievs brīnumainā kārtā baznīcā ir uzturējis Evaņģēliju, tā ka tas tomēr ir pasludināts vārdu pa vārdam. Tāpat pāvestības laikā ir saglabājusies bērnu ticība, “Mūsu Tēvs” lūgšana, Kristība un Altāra sakraments. Šīs lietas ir nostiprinājušās sirdīs, kuras spēja tās satvert. To ir paveicis īpašs Dieva spēks.
Dievs allaž ir aicinājis krietnus, dievbijīgus, izglītotus vīrus, atklājis tiem Savu vārdu un devis drosmi, lai viņi ar Rakstu vārdiem varētu publiski nosodīt baznīcā ieviesto nepareizo mācību un aplamās tradīcijas. Šāds vīrs bija Jans Huss un arī citi. Tā Dievs uztur Savu vārdu – ne ar cilvēku gudrības, varas vai zobena palīdzību, bet sūtot tos, kurus ir izredzējis, – kā avis vilku starpā, lai viņi izdzītu velnu.
Ieskaties