domā
tā arī mani, uz zemes aukstumā guļošu
ielika ratiņos, izstūma piesaulē
pieslēja pie sienas, teica: domā
redziet es
esmu visskaistākā
brīžos kad nosalstot
nokrītu zemē
un saplēšu seju
pieslēja pie sienas, teica: bļe, DOMĀ!
ziniet es nevaru, nevaru
sāk smirdēt un bojāties vakar medītā valzirga gaļa
vienīgais, ko gribu ir tumša stinga roze iespiest sejas taukos tik aukstu
vienīgais, ko kādreiz gribu
zobiem asinīs izplēst no dūrēm lilijas ziedlapu plaukstas
atdzīvojās mazs uzadīts dieviņš
es esmu nemiers
saknipelēts iz drīksnainas dzijas
pie sienas pielika mezglotu no sliekām
mani, vakara dekorāciju
teica: domā
afigetj,tas dieviņš štoļi no sliekām uzadīts?:D
Kur tadi talanti atrodas – kas te dzeju ari raksta ???
mjā… dzeja :(
… nu, padomās >
Dzeja ir īpatnēja lieta, vai ne? It kā valoda jau būtu gatava (no tā arī ļaužu prasība, lai dzeja būtu 100% saprotama), bet tai pašā laikā, redz’, ka nav viss – redz’, kā šī rodas līdz ar katru jaunu kaut ko pateiktu.
Man ļoti patīk šie – lidoja rāpus un sita pērtiķim cik pulkstens un lācis piemiedza termometru un sacīja: “uz dienvidiem” – stila dzejolīši. Tas atvēsina smadzenes. Šai ziņā arī Dimiters labais. Vācietis mazākā mērā, bet arī. mmm dažreiz Ziedonis.
Labi – beigšu šos lielīt.
Ir jau gadījies dzirdēt jauno talantu uzstāšanos – tur no dzejas palicis tikai nosaukums.
bišķu gan necenzēts, bet laikam tas stilīgi…:-/