Doma, kas nav Ziemassvētkiem atbilstoša

Ne ikkatrs spēj gaidīt: nespēj piepildītais, apmierinātais un tas, kam trūkst respekta. Gaidīt spēj tikai cilvēki, kas nes sevī nemieru, un cilvēki, kas uz lielākajiem šajā pasaulē lūkojas ar godbijību.

Tā Adventu varētu svinēt tikai tas. Kura dvēsele viņam nedod mieru, kurš zina, ka viņš ir vājš un nepilnīgs. Un kas kaut ko nojauš no tā lieluma, kam jānāk, un kura priekšā var vienīgi noliekties pazemīgā biklumā, gaidot līdz viņš nolieksies pie mums – pats svētais, Dievs bērnā silītē. Dievs nāk, Kungs Jēzus nāk, Ziemassvētki tuvojies, kristīgie priecājieties!

Ja senā kristietība runāja par Kunga Jēzus atkalnākšanu, tad vispirms tā domāja par lielo tiesas dienu. Lai arī šī doma varētu šķist pilnīgi neatbilstoša Ziemassvētkiem, tā ir pirmkristīga un ņemam pilnīgi nopietni.

Dieva nākšana patiešām nav vienīgi prieka vēsts, bet vispirms baiļu ziņa ikvienam, kam ir sirdsapziņa. Un tikai tad, kad esam atzinuši lietas nopietnību, varam atklāt neizteicamo labdarību. Dievs nāk, ļaunā vidū, nāvē un tiesā ļauno mūsos un pasaulē. Un to tiesājot Viņš mūs mīl, tīra mūs, pestī mūs, nāk pie mums ar savu žēlastību un mīlestību. Viņš mūs iepriecina, tik priecīgi, kādi spēj būt vienīgi bērni.