Domā, raksti un paraksti

Kāda ir tava baznīca? Kāpēc tieši šī baznīca un nevis cita? Ja mainīt baznīcpiederību, tad kāpēc?

Kad pirms gandrīz 10 gadiem pats sāku lasīt Bībeli un interesēties par kristietību, tā kā dzīvoju Rīgas centrā, man ieteica iet uz Jēzus ev.lut. draudzi. Sākumā viss bija labi, bet ar laiku paša sapratnei pieaugot, radās jautājumi, kāpēc tā un nevis savādāk? Pārlieka svētuma sludināšana, neparādot, ka ticīgo svētums ir Kristus svētums; Sv. Vakarēdiena kalvinistiska izpratne u.c. noveda pie tā, ka meklēju vietu, kur nav šo trūkumu. Tā es nonācu Bulduru ev. lut. draudzē, kas vēlāk kļuva par vienu no pirmajām Konfesionāli luteriskās baznīcas draudzēm.

Piederība pie kādas konkrētas redzamās basnīcas organizācijas vē negarantē pestīšanu, pat K.F.V.Valters to skaidri definē, jo pesīšana būs no žēlastības, nevis no darbiem (tas tiem, kas domā, ka viņi atrodas organizācija, kas ir svētāka un tādēļ tiks pestīti).

Pats esmu LELB, jo lasu luteriskās TA (ticības apliecības) un līdz ar reformātoriem apliecinu, ka tas ir pareizs Rakstu skaidrojums un evaņģēlija pasludinājums. Piebilde, man nācās diezgan grūti pieņemt faktu, ka arī pareizā mācība nav pestījoša, bet Kristus, atbilstoši Bībelei sludināts sniedz bauslībā sirds satriektību un evaņģēlija žēlastību.

Neesmu nodomājis mainīt redzamās draudzes vai baznīcas piederību, bet pieļauju, ka mainot dzīves vietu, pārietu arī uz citu draudzi.

Baznīcas maiņa … domāju, ka Dievs pasargās:))

Kristū
+

“Paldies Tev, Dievs, ka es piederu pie baznīcas, kuru visi ciena un godā. Tu zini, Dievs, ka man ir diezgan vienaldzīgi, kas tā īsti ir par baznīcu, ka tikai tur jūtos labi. Tad nu dod Dievs, ka es varētu vienmēr palikt pie šīs baznīcas, ka tās vara, gods un slava arvien pieaugtu. Es Tev lūdzu, ka tie zektanti, tādi kā jancis ietu mazumā, bet mūsējo būtu arvien vairāk. Vēl Kungs, neaizmirsti, ka man ir vajadzīgs tas tīrumiņš blakus manai mājai. Kaimiņam tas sagādā tikai klapatas, bet es viņa dīķi varētu audzināt karpas. Citas lietas, Kungs, Tu jau zini. Par citām lietām es Tev teicu jau vakar. Tā nu dod, Kungs, ka es šajā baznīcā varētu palikt ilgi un ja man būtu jāmaina kāda vieta, tad lai es varētu izbraukāt uz dievkalpojumiem Tu man varētu izgādāt tādu mazu sarkanu mašīnīti sauc to par Mercedess Benz. Es zinu, Kungs, ka Tev tas nesagādās lielas grūtības. Taču var gadīties, ka es tomēr kādu reizi uz to baznīcu aizbraukt nevaru. Tad nu dod man, žēlīgs Kungs, arī labu televīzoru, Tu jau zini, to majas kinozāli, lai varētu skatīties dievklapojumus no manas baznīcas pa TV. Ja vēl ko aizmirsu pateikt, tad piedod to man, Kungs, tiklīdz atcerēšos darīšu Tev to zināmu. Āmen”.

Tātad ne jau par pestīšanu ir jautājums, bet par pestīšanas uzturēšanu. Kā to panākt? Kā to labāk nodrošināt?

Protams, tikai ar skaidru Evaņģēliju un pareizi pārvaldītiem sakramentiem, kur ir Dieva uzturošais spēks.

Te nu mēs nonākam pie jautājuma – kur atrast nesamaitātu Ev.? Kur ir baznīca, kas pasargāta no klajām ķecerībām, kuras apdraud ticību?

Te nu katram, kas rūpējas par savu dvēseli, ir jātiek skaidrībā.

Kāpēc ir tā, ka visas diskusijas – pat par visnopietnākajām tēmām – agri vai vēlu kļūst par farsu? Vai tas ir tādēļ, ka interneta aizsegā gribas bez cenza izteikt visu, kas nu vien nāk ārā no cilvēka sirds (un parasti tas nav nekas labs)?

Iepriekšējā diskusijā tu Klintai rakstīji:
“Ja nu 2 tā saka, tad kaut kas nav īsti kārtībā, ja abi saka, ka viņiem taisnība, bet “tas nelīmējas”:( Kā noskaidrot, kam tad ir taisnība (tikai nevajag to sviestu par patiesību, kas ir viena, bet taisnība katram sava – tie ir sinonīmi un tādas atrunas ir tikai kompromisa vai vienprātības avota neatrašana)?”

Šajā gadījumā nav tikai 2, bet desmiti. Latvijā vien vēl ir Romas katoļi, pareizticīgie, baptisti, kur nu vēl adventisti, pat jehovieši un mormoņi. Visi apgalvo, ka to ticības pamats ir atrodams Bībelē (izņemot katoļus, kas vēl pieliek klāt katoļu baznīcas koncilu un pāvestu lemto gadsimtu garumā; arī mormoņi ar savu Mormoņu grāmatu).

Nekļūdīšos, ja teikšu, ka daudzi kristietības “kokteili” redzot, padomā, ka nav svarīgi kurai baznīcas organizācijai piederu vai vispār kādai piederu, galvenais, ka ticu.

Ja ir patiesa ticība Kristum, tad, manuprāt, pat tas nav nepareizi.

Vai tiešām galu galā tas paliek sirdsapziņas jautājums?

Jokos un pat farsos arī var būt un ir daudz kas patiess. Dažreiz šādā veidā var pateikt to ko negribi vai nedrīksti pateikt citādi. Te der atcerēties kaut vai āksta lomu karaļu galmos. Dažreiz āksts bija vienīgais, kas caur savu ākstīšanos pateica kaut ko nopietnu. Ja vēlies, protams, varam par šiem jautājumiem parunāt arī nopietni.

Ir tiesa, ka piederēt “vienai, svētai, katoliskai” baznīcai ir galvenais. Tomēr tā nav platoniska kopība. Viena, svēta, katoliska baznīca parādās uz šīs zemes arī redzamā veidā, tas ir, katrā konkrētā draudzē. Un te nu rodas jautājums vai draudze, kurā es piederu, ir šī patiesā baznīca vai tikai tās fikcija? Te nu es domāju, ka Tu šauj pār strīpu, sacīdams, ka jehoviešu vidū ir kristieši, diezin vai kāds, kurš apzināti pieder Jehovas lieciniekiem ir uzskatāms par tādu.

Manuprāt kamēr šie jautājumi nav noskaidroti, saskaņā ar Bībeles mācību nedrīkst kopīgi saņemt Altāra Sakramentu un kopīgi lūgt var tikai pa Ķeņča modei. Ar cieņu, Piebaldzēns.

Nav jau nemaz tik slikti ar to diskusijas nopietnību:), vajag arī pa kādam jokam, lai atsvaidzinātu nopietnās galvas:)

Ķenci!
Sarkanais mersis vairs nav modē:)), tagad vajag zilu:)), Vismaz LELB.

Piekrītu Tev, ka pie jehoviešiem diezin vai ir kristiešu, jo tur tiek noliegts Kristus dievišķums un tā vairs nav vienkārša lieta.

Bet par patieso Baznīcu gribētos sacīt, ka tā ir tur, kur patiesi pasludina evaņģēliju un pārvalda sakramentus, tātad varētu būt pat pie daudziem dažādu konfesiju pārstāvjiem. Luteriskajā baznīcā, tas ir pasludināts par normu, tomēr ne jau visi to dara, tad nu man ir prieks, kad redzu to darām vienalga kādā baznīcā.

Piemērs. Zinu vienu otru baptistu, kam ir “luteriskāks” skats par dažu labu luterāni (ne tikai LELB).

Janci!
Vispārējo minēju tādēļ, lai nošķirtu no redzamās, kuru Tu tik labprāt saskati tikai KLB:(. No vispārējās gan nēesu plānojis iet prom, pat mainot dzīves vietu. To biju sacījis par draudzes piederību un redzamās baznīcas struktūru. (laikam atkal pārpratums par “baznīcas” lietojumu). Tādēļ arī Pietuka Krustiņa teoloģija man nav saistoša:)

Par “Paliek tikai jautājums, kāpēc tu esi LELB, bet es Konfesionāli luteriskajā baznīcā” Tev arī pašam nāktos to pārdomāt. Tu maldies, ja domā, ka visi Latvijas luterāņi ir KLB. Ceru, ka Tu tā tomēr nedomā, jo citādi man būtu bēdīgi.

Tā gari sanāca:))

Svētīgus Valsts svētkus!

Kristū
+

Patiesā baznīca patiešām ir tur, kur evaņģēlijs tiek pareizi sludināts un sakramenti pārvaldīti. Pareiza evaņģēlija sludināšana sevī ietver arī pareizu bauslības sludināšanu, tas ir publisku visu maldīgo pastāvošajā kopībā valdošo mācību nosodījumu. Savukārt pareiza sakramenta pārvaldīšana sevī ietver norobežošanos no visiem tiem, kas publiski apliecina citādu (heterodoksu) ticību.

Paldies Tev, ka palīdzēji man ar informāciju par to merša krāsu. Tagad varam kopīgi teikt šādu lūgšanu: “Dievs dod mums abiem zilu mersedesu, lai mums to nav jāpērk par Tavu nabaga avju naudu.”

Jauku dienu un vlsts svētkus vēlot,

piebaldzēns Ķenncis.

Starp citu redzamo baznīcu saskatu ne tikai KLB un LELB, bet arī pie baptistiem, pravoslaviem, ar katoļiem ir mazliet grūtāk, bet arī tur, u.c..

Bet pie visām šīm baznīcām nevaru piederēt vienlaikus. Tas būtu ne tikai pretēji katras baznīcas nostājai, bet arī no manas puses, tad būtu jābūt kādai šizofrēniskai personības sadalītībai, mēģinot piekrist visiem – dažādiem un pat vairākos jautājumos pretējiem uzskatiem.

Pat pie LELB un KLB piederēt vienlaikus nepieļautu ne viena, ne otra baznīca. Nevar vienlaikus, piemēram, nosodīt piederību Pasaules luterāņu federācijai un priecāties par šo sadraudzību; nevar vienlaikus nosodīt sieviešu ordināciju un atrasties altārī ar siev-māc. kopīgi iestādot Vakarēdienu, utmldz.?

Tāpēc, lai nesajuktu prātā ir jāpaliek vienā pusē.. manuprāt! Vai arī nē?

Starp citu, zils mersedess, man šķiet, nu galīgi nekam neder. Ja nu grib šiku, tad labāk sudrabotu bembi vai audi. Var arī mersi, bet tad arī sudrabotu un ar divām durvīm! .. vai arī sarkanu.

Par to sludināšanu.

Ja Tu esi sludinājis, tad zini, cik viegli ir sludināt bauslību, jo tā ir cilvēkā no dzimšanas (Rom. 1), un cik ārkārtīgi grūti ir sludināt evaņģēliju, jo tas ir tikai un vienīgi Svētā Gara darbs. Lai nu Dievs dod, ka Tev, ja Tu sludini, Svētais Gars dod vairāk evaņģēliju, kā bauslību dot cilvēkiem, kas klausās.

Man merši ne pārāk, tāpēc šajā jautājumā mēs varam palikt katrs savā viedoklī:)) Bet avotam gan es piekrītu:)

Par nosodīšanu.

Piekrītu, ka vajag nosodīt, bet vēl svarīgāk ir nenosodīt par daudz. Man patika, kā reiz lasīju pie Lutera, kas par nāves sodu izteicās, ka tam jābūt, bet labāk ir kādu vainīgu nenosūtīt uz ēsafotu, nekā nevainīgu nosūtīt. Galu galā Pastarā tiesā neviens “bez rindas” vai “kļūdas pēc” netiks nosodīts vai attaisnots. :)

Kristū
+