Dzimumloceklis pēc izvēles un formas

Dārzniecībā un augkopībā mēs zinām, ka labai ražai ļoti no svara ir pareiza šķirnes izvēle, sēklas kvalitāte un labvēlīgs mikroklimats (augšanas apstākļi). Dzīvnieku pasaulē mēs novērojam, ka tie spēcīgākie tēviņi allaž dabūn tās graciozākās mātītes. Arī cilvēku sabiedrības uzturēšanas svarīgs faktors ir dzimstības jautājums, kas cieši saistīts ar pārošanos. Kādi varētu būt tie kritēriji pēc kuriem jauni puiši/ jaunas meitas uzsāk piemērota dzīves biedra meklējumus?

34550
Dod, mamiņa, kam dodama,
Nedod mani kalējam:
Kalejiņa dēliņam
Strupa īsa pipelīte.

34555
Dod, maminņ, kam dodama,
Nedod mani skroderam:
Skroders mani sabadīs
Ar aso pipelīti.

34556
Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani zvejniekam:
Zvejniekam zvīņu pauti,
Asakota pipelīte.

34546
Dod, māmiņa, ja dodama,
Muižas kunga dēliņam:
Muižas kunga deliņam
Tieva gara pipelīte.

Tā, mūsdienu šarlatāni, pētot ‘Latvju Dainas’ ir nākuši pie secinājuma, ka dzimumlocekļa izmēra un formas nozīmei seksā neesot mūsu laikmeta izgudrojums, bet esot bijis aktuāls jautājums mūsu senčiem vēl pirms kristietības ienākšanas Latvijā. Tā jau tas ir, -mūsu bērni piedzimst laicīgā vidē; mūsu jaunatne uzaug samaitātā sabiedrībā un mēs (es, tu, viņš, viņa) kristieši būdami atrodamies te pat grēka pasaulē. Tā kā sabiedrības uzturēšanas svarīgs faktors ir dzimstības jautājums, līdz ar to nākamos/mās sabiedrības veidotājus/jas allaž satrauc šīs lietas.

Vai kristieši ir “cita” sabiedrība vai tās slānis? Vai norobežošanās no apkārtējās sabiedrības varētu būt pareizais risinājums? Kā uzaudzināt bērnus tos pasargājot no vides kaitīgās ietekmes un taj’ pat laikā ļaujot tiem saņemt visu izaugsmei nepieciešamo? Vai kristietim būs laulāties ar pagānu?

Te nu man nav cita ieteikuma, kā mācīties un mācīt bērniem katehismu un ļaut tiem dzīvot dabiskajā vidē, kurā tie jau dzīvo. Nevajaga sapņot, ka puritāniska audzināšana palīdzēs iznīdēt dabiskās tieksmes [viss, ko tā var panākt ir vienīgi morāla sakropļošana, kas vēlāk var izpausties kādā galēji „negaidītā” perversijā]. Ikviens, kurš daudz maz audzināts kristīgā garā zin, ka …nebūs laulību pārkāpt; ka …būs vecākus klausīt; ka …bauslība rakstīta katram sirdī.

Vaicāsit: – “No kurienes tad nāk tā cita gudrība? – kas liek zeltenei atlasīt sev īsto pēc pipelītes gabarītiem/ tās īpašnieka naudas maka biezuma; jeb tautiešam atrast pašu seksīgāko/ populārāko meiču”?; un:- “Vai nav dabiski, ka puišeļi sakaujas dēļ kāda skuķa?” Jā, – “Un arī tas ir loģiski, ka meičas cenšas piesaistīt pretējā dzimuma (tēviņu) uzmanību īpaši pasvītrojot savus dotumus ar ‘modīgu’ apģērbu, kas atsedz pusdupsi/ izceļ krūtis /neslēpj kaunuma pauguru. Tas ir pašaprotami, ka katrs viens grib sev to pašu labāko iespējamo partneri ar ko kopā radīt skaistus un veselus pēcnācējus, kurus pēcāk varētu audzināt drošībā un pārticībā”.

Raksti mums saka, ka pagāni dzenas pēc visām šīm lietām. Un ja šīs lietas redzam pie sevis (saviem bērniem), tad skaidri noprotam, ka vēl aizvien dzīvojam pēc miesas. Un pēc miesas mēs patiesi piederam pagānu sabiedrībai (apskatot konkrēto gadījumu) – latviešu. Bet ja ticēt Rakstiem, tad atrodam, ka Kristū (caur kristību) esam kļuvuši arī par debesu pilsoņiem. Tad nu dosim miesai to, kas miesai pienākas, bet Dievam to, kas Dieva. Lai gods slava un pateicība, Dievam, par to ko Viņš apsolījis saviem bērniem dot (ir sagatavojis to, kas tiem labākais).

Ja mēs ļauni būdami, tomēr saviem bērniem varam ieteikt konfektes [ka ne vienmēr ir tā, ka pašos spīdīgākajos papīrīšos ietītās ir pašas garšīgākās (pat nerunājot par ķīmisko sastāvu), tad cik daudz vairāk mums nāktos paļauties uz Debesu Tēvu un Viņa gādību. Vai mēs ikdienā nelūdzam “…mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien…” – un tas taču, saskaņā ar mūsu katehismu, ietver visu šai dzīvei nepieciešamo (ieskaitot arī laulātu draugu). [Te nu mēs redzam pēc kā mums patiesi nāktos dzīties – pēc patiesas, nešaubīgas un pestījošas ticības.]

Paradoksāli ir tas, ka (un kā) daudzi jauni cilvēki izmainās pēc laulībām. Ārēji gan varbūt tas ne uzreiz pamanāms, bet domāšanā..! Lūk, kāds jauneklis, ilgi meklējis (līdz atradis) čiksi, kurai lielākais puišu bars pakaļ skrējis, pēc laulībām pēkšņi grib lai tā uzticami seko viņam vien! Un kāda jauka, dzimum-dzīvē dažādību pieredzējusi jauniete, nu pilnīgi droša, ka pirmajā laulību naktī nebūs aiz kauna jālien vai zemē aiz tā, ka nezinājusi ko un kā darīt, drīzi vien konstatē, ka viņas vīrs nu galīgi nemaz nelīdzinās vīrieša ideālam. Un cik nepanesami žēl (tik stulbi), ka secinājums ‘mammai bija taisnība’ nāk tikai tad, kad tava dzīve jau sabojāta.

Svētīts tu esi ja tev labi klājas (un tu ilgi dzīvo) uz šīs zemes. Un tas ir tavas paklausības un tavu vecāku (audzināšanas) nopelns. Tikai neiedomājies, ka ar to vien jau būsi viens/na no tiem, kam izdevies piepildīt 4.bausli!; Turklāt vēl jau paliek 9 pārējie, kuros ‘izkrist’ cauri. To noprotot …varam atkal un atkal meklēt žēlastību pie sava Debesu Tēva un to atraduši, dalīties labajā vēstī ar citiem ticīgajiem …tagadnē vai perspektīvā.:)

Redzi, …un ticīgiem visas lietas nāk par labu.