Dzīvā ūdens uzpildes stacija
Mums ir nepieciešams svaigs ūdens, jo piesārņots ūdens nevar uzturēt dzīvību. Vai kāds var izdzīvot, dzerot piesārņotu ūdeni?
Jēzus Kristus mums dāvā ūdeni, no kura verd mūžīgā dzīvība. Savukārt mēs pēc savas dabas esam piesārņota ūdens avoti, kas iznīcina dzīvību un atnes mūžīgu pazudināšanu. Tādēļ mums, grēka lāsta nospiestajiem, atskan priecīgā vēsts. „Un jūs smelsit ar prieku ūdeni no pestīšanas avotiem.” [Jes.12:3]
Vai tad nav tā, ka mēs diezgan bieži jūtamies necienīgi Dieva priekšā. Un tā tas arī ir. Mēs patiešām neesam cienīgi saņemt Dieva žēlastību. Turklāt, mēs arī iedomājamies, ka nedrīkstam ticēt mūsu grēku piedošanai, jo esam pārāk slikti. Tas ir pavisam dabisks grēcīgā cilvēka domu gājiens.
Bet tas ir ļoti ļoti bīstams. Tas ietver sevī divas postošas kļūdas. Pirmkārt, to, ka mums pašu spēkiem visupirms jākļūst labākiem, lai varētu saņemt grēku piedošanu. Otrkārt, ka Dieva žēlastība nespēs apklāt tādus liekus grēkus, kādi ir mums.
Bet Dievs mūs aicina ar prieku smelt no pestīšanas avotiem. Tad kāpēc mums jāskumst un jāšaubās? Vai tad Dieva ielūgums nav pārāks par mūsu nespēku? Vai tad Kristus nav lējis savas asinis par mūsu grēkiem?
Neapšaubāmi Jēzus asinis nomazgā visus mūsu grēkus. Atstāsim savas šaubas un neuzticību, un ar prieku smelsim no Dieva avota, proti, ticēsim Jēzum Kristum. Tieši Viņš ir “atklāts un pieejams avots pret grēku un pret nešķīstību.” [Cah.13:1]
Pestīšanas avota ūdens vienmēr ir tīrs un svaigs. Tas saglabā savu svaigumu pat tad, kad visi grēcinieki mazgā sevi pavisam tīrus no saviem sārņiem. Dzīvais ūdens turpina plūst tīrs un svaigs mūžīgi.
Tieši tādēļ dzīvības ūdenim jābūt tīram katrā sprediķī. Ja mēs pielāgosim Evaņģēliju sekojot dabiskajam un pasaulīgajam domu gājienam, tad mēs gan dzersim, bet tas būs netīrs ūdens. Gluži kā Salamans saka: “Taisnais, kas zemojas bezdievīgā priekšā, ir kā duļķaina aka un sajaukts avots.” [Sal.pam.25:26]
- Izslāpis tumsā es maldījos,
Bet Kristus mieru un prieku man dos.
Viņš stiprina, Viņš dzirdina,
No pestīšanas avota.
Par dzīvā ūdens avotu,
Man Jēzus Kristus kļūst,
Pat tuksnesī ja dzīvotu,
Man Dieva mīlestība plūst.
Gluži vai grāfa Nikolaja Ludviga fon Cincendorfa vārdiem: