Zem Kristus vārda
Vai ne tā – arī tur, kur grēks un pārpratumi apgrūtina kopējo dzīvi, arī tur grēcīgais brālis aizvien ir brālis, ar kuru abi esam zem Kristus vārda?
Un vai man brāļa grēki arvien no jauna nekļūst par iemeslu pateikties, ka mēs abi drīkstam dzīvot no vienas un tās pašas piedodošās mīlestības Jēzū Kristū?
Tieši tā stunda, kad smagi viļos savā brālī, var nest neizmērojami lielu svētību, jo tā man pamatu pamatos iemācīs, ka mēs abi taču nekad nedzīvojam no pašu vārdiem un darbiem, bet gan tikai no tā viena vārda un tā viena darba, kas mūs patiesi saista – proti, ka mūsu grēki ir piedoti Jēzū Kristū.
Tur, kur sapņi izgaist kā migla, tur uzaust kristīgās kopības gaišais rīts.
Ieskaties