4 komentāri par “e-BAZNICA novēl prātīgu līgošanu!”
Vai līgot ir prātīgi?
nu superīgi uz pagānu rēķina atpūsties
un
aizbraukt tur kur vissvairāk gribas :))
Kristīgie Jāņi
12. gadsimtā, vācu krustnešiem nonākot Baltijas krastos, viņus ne mazums pārsteidza Jāņu nakts bakha-nālija un pagānisko iezemiešu nesaprotamā līksmība pie nakts tumsā liesmojošiem ugunskuriem. Tumši ļautiņi – secināja pirmie bīskapi, bet drīz vien pragmatiski nosprieda – arī viņu kristīgajā garlaicībā derētu pa kādai izpriecai. Jāņu svinēšana izrādījās stiprāka par Dieva vārdiem, tāpēc kristīgajai baznīcai nācās iemācīties ar to sadzīvot. Ja tā labi padomā, pagānu ālēšanās nemaz nebija tik slikta – gana krāšņa, bai-rītis un izklaides par brīvu. Kā teiktu Mārtiņš Rītiņš -kas gan var būt labāks par šo. Kristīgā baznīca tomēr pamazām ietekmēja Jāņu tradīciju tajā ziņā, ka izskauda no latviešu apziņas pagāniskas maģijas rituālus vai vismaz padarīja tos par otršķirīgiem un nebūtiskiem. No lielas nopietnības tie pamazām kļuva par Jāņu nakts izklaides sastāvdaļu. Arī no tikumības viedokļa baznīcai izdevās nedaudz pievilkt skrūves — gan jau ka pašiem baznīctēviem un baroniem par to sirsniņa nosāpēja, bet ko padarīsi — kā visnotaļ skaidri teica Mancelis – tev nebūs to maucību dzīt! Papardes zieda meklējumi un erotikas elements Jāņu mistērijā tomēr saglabājas. Kā gan citādi nomaļajās latvju viensētās, kur darbus dzina darbi, mūsu senči pie sievām tiktu? Jāņu nakts ugunskuri reizi gadā ļāva sanākt kopā, pulcēt tuvus un tālus kaimiņus, iet no ugunskura uz ugunskuru, meitas lūkoties.
Vai līgot ir prātīgi?
nu superīgi uz pagānu rēķina atpūsties
un
aizbraukt tur kur vissvairāk gribas :))
Kristīgie Jāņi
12. gadsimtā, vācu krustnešiem nonākot Baltijas krastos, viņus ne mazums pārsteidza Jāņu nakts bakha-nālija un pagānisko iezemiešu nesaprotamā līksmība pie nakts tumsā liesmojošiem ugunskuriem. Tumši ļautiņi – secināja pirmie bīskapi, bet drīz vien pragmatiski nosprieda – arī viņu kristīgajā garlaicībā derētu pa kādai izpriecai. Jāņu svinēšana izrādījās stiprāka par Dieva vārdiem, tāpēc kristīgajai baznīcai nācās iemācīties ar to sadzīvot. Ja tā labi padomā, pagānu ālēšanās nemaz nebija tik slikta – gana krāšņa, bai-rītis un izklaides par brīvu. Kā teiktu Mārtiņš Rītiņš -kas gan var būt labāks par šo. Kristīgā baznīca tomēr pamazām ietekmēja Jāņu tradīciju tajā ziņā, ka izskauda no latviešu apziņas pagāniskas maģijas rituālus vai vismaz padarīja tos par otršķirīgiem un nebūtiskiem. No lielas nopietnības tie pamazām kļuva par Jāņu nakts izklaides sastāvdaļu. Arī no tikumības viedokļa baznīcai izdevās nedaudz pievilkt skrūves — gan jau ka pašiem baznīctēviem un baroniem par to sirsniņa nosāpēja, bet ko padarīsi — kā visnotaļ skaidri teica Mancelis – tev nebūs to maucību dzīt! Papardes zieda meklējumi un erotikas elements Jāņu mistērijā tomēr saglabājas. Kā gan citādi nomaļajās latvju viensētās, kur darbus dzina darbi, mūsu senči pie sievām tiktu? Jāņu nakts ugunskuri reizi gadā ļāva sanākt kopā, pulcēt tuvus un tālus kaimiņus, iet no ugunskura uz ugunskuru, meitas lūkoties.
[Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai]
ja godiigi, diezgan murgains citaats… :D