Es tomēr atkal celšos
“Nepriecājies par mani, mana ienaidniece, ja es guļu nogāzts pie zemes: es atkal celšos kājās, un, ja es arī mītu tumsā, tad tomēr Tas Kungs ir mana gaisma!” [Mih.7:8]
Šos vārdus pravietis runā savas tautas vārdā. Tauta bija nonākusi lielā nelaimē. Pravietis vēršas pret tās ienaidniekiem, pret Asuru un citiem pretiniekiem, brīdinot, lai viņi nepriecājas par agru, jo, kaut arī Dieva tauta šobrīd guļ nogāzta zemē, kādu dienu tā atkal celsies, jo par to rūpēsies pats Kungs.
Dieva tautai šie vārdi allaž ir jāliek pie sirds un cieši jāturas Viņa tuvumā.
Džons Banjans savā grāmatā “Svētceļnieka taka” stāsta par Kristieša ceļojumu uz Debesu pilsētu. Kādu dienu viņam uzbruka bezdibeņa eņģelis Apollions [Atkl.9:11] un izvērtās mežonīga cīņa. Apollions visiem spēkiem centās panākt, lai kristietis zaudē drosmi.
Tu piederi man, viņš sacīja. Tu nekad nenokļūsi Debesu Ciānā. Vai atceries, ka vairākkārt pievīli savu Kungu? Vai atceries, ka reiz iesnaudies grēcīgā miegā un pieķēries iznīcīgiem dārgumiem? Tu daudzkārt biji gatavs atteikties no sava ceļojuma, tāpēc labāk pieliec punktu uzreiz.
Cik spēdams, Kristietis aizstāvējās ar Dieva apsolījumu palīdzību. Taču cīņa bija smaga un Apollionam izdevās izsist ieročus no Kristieša rokām. – Tagad tu esi mans, viņš teica.
Bet kristietis izstiepa savu roku un vēlreiz satvēra zobenu. Mēs atceramies, ka Gara zobens Svētajos Rakstos ir Dieva vārds [Ef.6:17]. Un Kristietis sacīja: nepriecājies par agru, mans ienaidniek, jo pat ja es krītu un gāžos gar zemi, es tomēr atkal celšos kājās. Un viņš cirta ar zobenu tā, ka pretinieks kapitulēja un tam nācās bēgt.
Mēs nojaušam, ko ticības vīrs Banjans ar šo stāstu mums vēlējies pateikt. Kristietis šad un tad var tikt kārdināts atteikties no cīņas. Viņš apzinās, ka daudzkārt nav bijis uzticīgs, nav bijis stiprs ticībā un dedzīgs mīlestībā. Turklāt velns nāk un atgādina viņam visus trūkumus, cenšoties nolaupīt drosmi: tu tāpat nenonāksi debesīs, labāk atsakies no cīņas jau tūlīt.
Tveries pie Dieva vārda un sargā sevi ar Dieva apsolījumiem! Saki velnam: nepriecājies par agru, mans naidniek, – jo pat ja es kritu zemē, es tomēr atkal celšos kājās.
Ieskaties