Evaņģēlisks un ekumēnisks saturs

Mazajā katehismā Luters maz runā par to, kā kristietim būtu jāizturas vai kādam jābūt kristieša emocionālajam stāvoklim. Tā vietā Luters atkārtoti uzsver doktrīnu par Dieva žēlastību Kristū.

Tādēļ var apgalvot, ka satura ziņā katehisms ir gan evaņģēlisks, gan ekumēnisks, tādā izpratnē, ka apliecina ekumēnisko Ticības apliecību, un ticīgos uzlūko kā vienotu veselumu.

Skaidrojot trešo Ticības apliecības artikulu Luters raksta:

“..Svētais Gars ir mani ar Evaņģēliju aicinājis, ..tāpat kā Viņš visu kristīgo draudzi virs zemes aicina.”

Nodaļu par desmit baušļiem viņš nobeidz ar paziņojumu:

“Tāpēc mums arī būs Viņu mīlēt, uz Viņu paļauties un labprāt darīt pēc Viņa baušļiem,”

jo paši baušļi ir Dieva žēlastības liecība, kaut arī kristieši tos nesēj turēt.

Luters savu evaņģēlisko teoloģiju precīzi formulējis Apustuļu ticības trešā artikula skaidrojumā:

“Es ticu, ka es ar sava paša spēku un prātu nevaru un Jēzu Kristu, savu Kungu ticēt, nedz pie Viņa tikt, bet Svētais Gars ar Evaņģēliju mani aicinājis, ar savām dāvanām apgaismojis, īstenā ticībā svētījis un uzturējis.”

Mācību, ka pestīšana iegūstama caur žēlastību, nevis darbiem, viņš vēlreiz uzsver, nonācis pie lūgšanas Mūsu Tēvs piektā lūguma:

“Mēs lūdzam.., lai Viņš no žēlastības visu to dod, jo mēs ik dienas daudz grēkojam un sodu vien pelnām.”

Vēlreiz viņš to uzsver lūgšanas beigās:

“Mums būs droši ticēt, ka tāda mūsu lūgšana patīk mūsu Debesu Tēvam un Viņš to paklausa, jo Viņš pats mums pavēlējis tā lūgt un solījis mūs paklausīt. Āmen, āmen – tas ir, patiesi, patiesi, tam būs tā notikt.”