Fiksais piemiņas mielasta salējējs
ASV vidējo rietumu štatu protestantu baznīcās lielu popularitāti ir ieguvusi ierīce, kas palīdz ātri un ērti saliet Svētajā Vakarēdienā izmantoto dzērienu vienreizējās lietošanas glāzītēs.
Līdz šim draudzēs sagatavošanās Tā Kunga mielastam un tā izdalīšana bija ļoti darbietilpīga un radīja daudz neērtību, taču tagad revolucionārā ierīce, neprasot lieku piepūli, minūtes laikā spēj piepildīt līdz pat 40 glāzītēm.
Bez tam salējējs ir pielāgota visām standarta sulas pudelēm, kas ļauj vienkāršā veidā uzlikt vai nomainīt tukšo pret pilnu.
Savukārt ierīces sakopšana pēc Svētās komūnijas ir ļoti vienkārša un aizņem tikai pāris minūtes.
Fiksais salējējs ir īpaši iecienīts starp amerikāņu baptistiem, kuri Vakarēdienu uzskata par piemiņas mielastu un vīna vietā izmanto vīnogu sulu.
nopērc divus un saņem oblātu dalītāju par brīvu :D
***
http://www.ebaznica.lv/?p=7022
Ja tāda tēma izleca, un pieminēti baptisti, kas vīna vietā izmanto sulu (to nebiju zinājis), tad vēlos pajautāt par Vakarēdienu savā draudzē. Draudzē ir divas sievietes, kuras veselības dēļ nekādā veidā nedrīkst lietot alkoholu. Viņām tiek sagatavot maziņš biķeris ar vīnogu sulu.
Vai tas ir pareizi?
Cody,vai Kristus ir teicis: ņemiet dzeriet vīnogu sulu?
Timotejam bija arī veselības, vai Pāvils viņam ieteica dzert sulu?
cody
nezinu, kas kundzēm par tik šaušalīgām veselības problēmām, ka nevar pat druscīti vīna ieņemt. parasti tā dara zvērināti atturībnieki vai alokoholiķi, kas cīnās pret atkarību. sliktāk, ja uzrodas hipsteri, kas sāk piekopt to kā modes lietu vai šo jautājumu trivializē, apmēram – a kāda starpība.
vīns ir tā pati vīnogu sula, tikai fermentēta, respektīvi, tajā esošais cukurs pārvērties alkoholā. personīgi es esmu par vīnu, taču uzskatu, ka arī vīnogu sulas lietošana nav nepareiza
Jā, es saprotu Roberto un moritz.
Viena no tām kundzēm ir mana māsa. Viņa ieslīga briesmīgā depresijā, tad alkohola atkarībā. Es ne uz mirkli viņu nenosodīju, cīnījos par viņu, aizlūdzu, beigu beigās atvedu uz savu draudzi. Viņas grēksūdze draudzes mācītājam pamudināja ārstēšanos no alkoholisma un pievienošanos draudzei. Patiešām, viņas grēksūdze apstiprināja grēksūdzes brīnumu. Bet ir tā, ka viņa nekādā veidā vairs nedrīkst lietot alkoholu-pat ne kūku ar brendiju, pat ne balderjāņu pilienus.
Moritz jautāja par veselības problēmām-piemēram, aizkuņģa dziedzera slimniekiem pat viens malks vīna var būt ļoti bīstams, sevišķi no insulīna atkarīgajiem, t.i. cukurslimniekiem. Tas tā, no medicīnas viedokļa.
Tiešām, Cody, ja kāds nāk pie vakarēdiena, lai apmierinātu savu tieksmi pēc alkohola, tāds nebūt nav pielaižams. Taču vēl aplamāk šādā situācijā būtu mēģināt izgatavot “protēzi klibajam” aizstājot vīnu ar vīnogu sulu (tādējādi atsakoties no Dieva vārda un aizstājot to ar savu-cilvēcisko-saprātīgumu). Vakarēdiena surogāts nespēs cilvēkam palīdzēt nekādi citādi, kā vien placebo, kas garīgajās lietās ir pielīdzināms indei (jo galu galā no jūsmošanas tas noved atpakaļ pie vilšanās, izmisuma un vēl jo dziļākas neticības).
Redzi, šeit vispirms ir jāsāk ar veselīgu mācību, kas savukārt rosina skaidru izpratni, kas nāk komplektā ar ticības dāvanu.
Un runājot par slimībām (gan no medicīnas viedokļa gan garīgajā izpratnē). Zāles taču netiek dotas veselajiem, bet slimajiem… Šeit gan es nerunāju par slimiem prātiem (tādiem kuriem nav spēju nākt pie izpratnes par vakarēdiena būtību)…
[Aizbildinājumi ar cukurslimību manuprāt ir samāksloti, jo cik man zināms tas izpaužās kā organisma nespēja vienmērīgi līdzsvarot cukura līmeni asinīs. Tas drīzāk prasa pareizi sabalansētu diētu, nevis pilnīgu atteikšanos no salda (ir taču zināms, ka cukurslimniekam steidzīgi jāuzēd pa karotei cukura, kad cukra līmenis nokrities zem kritiskās robežas)].
Vakarēdiena būtība ir visu grēku piedošanas saņemšana (iekšīgai lietošanai). Tās ir garīgās zāles un tās ir domātas dvēseles dziedināšanai… [Kā katrām zālēm ir blakus-efekti (kas kaut ko nomāc vai pat iznīcina organismā) tā arī sv.Vakarēdiens apstulbo miesas prātu (tas nespēj sagremot to, ka vārds varēja kļūt miesa; nevar pieņemt to, ka maize ir miesa, ka vīns ir asinis)]… tamdēļ katram ir pienākums iepriekš iepazīties ar iespējamajām kontrindikācijām.
Vai starp mums būtu kāds, kurš savas drēbes sargās vairāk par savu miesu?; un kurš jums ir mācījis par savu miesu rūpēties vairāk kā par savu dvēseli?
Man bēdīgs prāts par šo visu. Piekrītu tam visam, esmu to pārdomājis.
Nelielīšos ar savām zināšanām medicīnā. Pirms kāda laika māsa draudzenes jubilejā apēda brendija tortes gabaliņu. Pēc tā bija nepieciešams 3 nedēļu ārstēšanās kurss pie narkologa. Alkohols ir briesmīga narkotika. Tikai mēs to neapzināmies, jo šī narkotika ir brīvi pieejama, ir jautra, nevainīga, visu ballīšu karaliene, jubileju draudzene u.t.t.
Ko darīt manai māsai? Sanāk, ka viņas ticība nav neko vērta, jo miesa valda pār garu. Vai man teikt viņai, nenāc šeit (draudzē) zaimot! Vai izeja ir Romas katoļu draudze?
skatoties kādu izeju cody meklē
a) ja par visām varītēm grib izglābt miesas cilvēku …par katru (pat dvēseles) cenu atbrīvot no alkoholisma, tad …var doties pie ārstiem-kodētājiem, var vest uz anonīmajiem alkoholiķiem, var ieiet kādā no priecīguma vēstītāju sektām vai var arī pieslieties tevis pieminētajam Romas katoļu antikristīgajam kultam vai doties uz jebkuru citu kopienu, kur tiek veikta vairāk vai mazāk sekmīga attiecīgā klubiņa biedru zombēšana.
b) ja mērķis ir indivīda dvēseles glābšana, tad vajaga doties uz tuvāko draudzi, kur Dieva vārds tiek skaidri sludināts un sakramenti pareizi pārvaldīti. [Tā kā neko pareizāku par praktisko Luterismu neesmu atradis, Es personīgi ieteiktu vērsties pie kāda no KLB draudžu mācītājiem (piemēram Ilārs Plūme no ķekavas draudzes manuprāt būtu gana labs palīdzēt). (ja KLB nebūtu bijis, tad dotos pie Aleksandra Bites]
– – –
un alkohols pats par sevi nu noteikti nav tas pats lielākais ļaunums. alkoholisms – ok tā ir problēma, taču arī tas ir vien simptoms kādai dziļākai cilvēka iekšienē apslēptai problēmai. alkoholisms ir tik vien kā mēģinājums apmierināt tieksmi aizmukt no realitātes.
– – –
kad nu šie divi iepriekš minētie varianti ko piedāvā, tad jāļauj cilvēkam izvēties:
a) izmainīt esošo realitāti (kaut vai iluziori) liekot indivīdam skatīties uz pasauli ar citu acīm; ļaujot iejusties citu ādā; iztēloties sevi par pavisam citu cilvēku, sākot jaunu un skaistu dzīvi, utt.. vai arī
b) riskējot pazaudēt veco cilvēku, saņemt Dieva piedošanu, un mūžīgās dzīvības apsolījumu
– – –
saprotams, ka divi rindkopās nevar ielikt pareizo mācību nedz arī parādīt greizo mācību atšķirības, taču būtība ir atšķirama gaužām vienkārši – tās reliģiozās gudrības, kas ir no cilvēkiem allaž runā, māca un vedina uz labu (pareizu, pozitīvu, kārtīgu, veiksmīgu) dzīvošanu uz zemes + ar iespējamiem bonusiem debesīs un … mudina (labas gribas cilvēkus) kļūt aizvien labākiem.
turpretim tā gudrība, kas nāk no Dieva un cilvēka prātam bieži vien izklausās kā ģeķība (jo runā par kaut kādu mantu debesīs, par neredzamām lietām, par mantojumu mūžībā, kura dēļ ticošie ir gatavi panest ne vien izsmieklu, nicinājumu un zaimus, bet arīdzan ciešanas, mocības un pat nāvi) …Tā māca, ka cilvēks ir nelabojami ļauns kā no mātes miesām nācis līdz pat nāves stundai (un ja ar viņš ko labu spēj darīt, tad tas ir vien Dieva nopelns)… Un ar visu to – Dievs, Kristus nopelna dēļ, viņu uzlūko kā savu mīļo bērnu; Tā (mācība) runā par mūžīgo dzīvošanu.
– – –
tas ir labi, ka cody rūpējas un raizējas par savu māsu, taču es teiktu, ka papriekšu cody būtu jārūpējas un jāraizējas par savu ticības skaidrību (vai tava dvēsele ir uz pareizā ticības ceļa). Kad sirds kļūst redzīga, tad tā var apgaismot arīdzan ceļu citiem maldīgiem, taču ja abi taustās kā pa tumsu, tad drīzi vien var klupdami krist.
ar cerību jūs redzēt mūžībā,
talyc
cody, var saprast, ka tavai māsai ir reti smags alkoholisma slimības paveids, bez maz līdzīgs anafilaktiskajam šokam. Žēl.
Līdz ar to viņa droši var baudīt vienu Sakramenta elementu- Kristus miesu – kas konsekrēta maizē, atceroties, ka saskaņā ar luterāņu teoloģiju Miesa satur arī Asinis
vai arī Asinis, kas konsekrētas, izmantojot vēl nenorūgušu vīnu-t.i.vīnogu sulu kā izņēmuma gadījumu.
Brīnumi notiek reti un ja situācija ir tik smaga, labāk nebaudīt Asinis, kas konsekrētas ar vīnu, bailēs drebot par iznākumu. Vakarēdiena mērķis nav ticības pārbaudījums – izturēs vai neuzturēs.
Ja kas –
RKB nav
vairāk/mazāk
kristīga/antikristīga
par jebkuru kristīgo kopību, kas
vārdos/darbos
atklāj/apslēpj
priecīgo vēsti – Kristu.
Sekulāriem cilvēkiem ir viss viens
Lielos vilcienos tie neredz īpašu atšķirību kristietībā – tie vadās tīri pēc nosaukuma vai tā būtu kristīgā mācība vai kristiešu darbi še zemes virsū.
Principā jau tie neredz ar nekādu ārkārtīgu atšķirību starp reliģijām
Kāda atšķirība, ka tik ticīgs, tā tie domā. (Un antikristīgais ekumēnisms tos uz to vada)
Bet mēs tādu neizšķiršanu nosodām un saucam par vienaldzīgu attieksmi pret Dieva vārdu. [tāpēc ar mēs nelūdzam kopā ar visas pasaules remdenajiem (pat ja tā būtu mums zināmā “mūsu Tēvs…” kopīg-lūgšana)]
Un mēs nosodām katru, kas šādu vienaldzīgu attieksmi patur sevī, pat pēc tā, kad tas ticis pamācīts veselīgā mācībā. [tādus mēs pāris reižu pamācījuši atstājam velna samaitāšanai (iekš viņu pašu pār-gudrības). Protams, ka ar tādiem arīdzan nevar kopā baudīt sv.Vakarēdienu]
Un mēs saucam par antikristīgu katru mācību, kas Rakstu skaidrību sagroza, un par antikristu katru, kas maldus māca, taču Romas katoļu baznīcveidīgais kults ir jo īpašs ar to, ka tā galva – Vatikāna pāvests ir Antikrists (ar lielo burtu) kā to sv. Raksti atmasko (un pašu t.s. ticības apliecības nodod). [Un lai ar mūsu ieroči ir vien garīgi (pret viņu laicīgajiem), mēs esam šos izaicinājuši uz karu un nebūsim mierā līdz to pilnīgai kapitulācijai].
– – –
Tad nu es saku, ka godīgs, ateists drīzāk ieies debesu valstībā nekā šie. Sekulārajiem ir viens pīpis uz kuru baznīcu iet/neiet, un tiem ir pie kājas, kurai reliģijai pie/nepieslieties; tie iet/neiet kopā ar citiem tādiem pat tic/neticīgajiem – pa straumei. (Līdz tā ar tie noiet pazušanā, plato-drošo ceļu iedami).
– – –
kas sevi sauc par luterāni, tam šīm lietām būtu jābūt paš-par sevi saprotamām
(kā protams primāri arīdzan katram, kas sevi sauc par kristieti)
talyc
P.S. tikai nezinītis var apgalvot, ka transsubstanciācijas mācība ir luteriska (tā aizbildinās katūļi, sakot, ka miesa takš satur arī asinis, un nedod komunikantiem kausu)
kristīgi HIPERsensitīviem kritērijs ir tikai pašu novirzīšanās un tās kult-ivēšana.
Romas katoļi ir KRISTīga konfesija un patiesības/maldu tajā ir par tik par cik…kā citās konfesijās.
Redz, kā mēs te esam novirzījušies no tēmas “fiksais piemiņas mielasta salējējs” pie atziņām, ka RKB ir antikristīgs kults un tās galva ir(RKB pāvesta amata izpildītājs) antikrists.
Ko nu te mums daudz ko cīkstēties. Tā pat ir skaidrs, ka tiesas diena vien izšķirs, kura avs, kas āzis; kuram taisnība, kurš ilūziju varā; kurš luterānis (kas pēc būtības, vai pēc nosaukuma) un kurš kristīgs, kurš kristietīgāks…utt.
Paliksim nu katris savā ticībā un nostiprināsimies jo labāki iekš tās. Un dosimies promi no blēņām pie vērtīgākas lasāmvielas. Piemēram – Svētā Vakarēdiena vēsture
Runa, manuprāt, bija vienkārši par to, vai atsevišķam kristietim, kuram alkohola lietošana izraisa ko līdzīgi šokam,
Sakramenta baudīšanai būtu jāpaliek par ekstrēmu ticības pārbaudījumu vai tomēr te var rast risinājumu, neatstājot tādu kristieti pavisam bez Sakramenta.
Mēs luterāņi diez ko neesam pārliecināti par iespēju filozofiski izskaidrot Sakramenta iedibināšanu ar transubstanciācijas jēdzienu un vīns joprojām ir klātesošs ar Kristus Asinīm un ar visiem iespējamiem blakusefektiem.
Protams, interesanti būtu uzzināt cik ļoti vienkārša (nelietojot banālos jēdzienus – patiesa, patiesāka, īstena, pareizāka )kristieša piederība RKB varētu apdraudēt viņa stāvokli tiesas dienā? Un cik lielas priekšrocības dod piederība kādai Reformācijas vai pat pavisam mūsdienīgai draudzei?
Noteikti eņģeļi arī kāro tajā ielūkoties…)
mums žirafēm ir diezgan ātrs pings
Teikt ka vācu Benedikts ir antikrists, ir dumi.
Jeb, kopš viņs pensijā, vairs par ančiku nekvalificējas?:)