Gaidīšanas laiks

Bet ķeizara Tiberija piecpadsmitajā valdības gadā, kad Poncijs Pilāts bija zemes valdītājs Jūdejā un Hērods valdnieks Galilejā, un Filips, viņa brālis, valdnieks Iturejā un Trahonijā, un Lizanijs valdnieks Abilenē, augsto priesteru Annas un Kajafas laikā, Dieva vārds nāca pār Jāni, Caharijas dēlu, tuksnesī. Un viņš sāka staigāt pa visu Jordānas apgabalu, sludinādams grēku nožēlošanas kristību uz grēku piedošanu, kā ir rakstīts pravieša Jesajas grāmatā: saucēja balss tuksnesī: sataisait Tā Kunga ceļu, darait līdzenas Viņa tekas! Katrai ielejai jātop pildītai un katram kalnam un pakalnam nolīdzinātam, kas līks, tam jātop taisnam un, kas celmains, – par staigājamu ceļu. Un visai miesai būs redzēt Tā Kunga pestīšanu. [Lk.3:1-6]

Adventa laiks saistās ar gaidīšanu. Un ko tad īsti gaidīt, un kam jānāk? Ps.130 dziesminieks saka: “Es gaidu uz To Kungu vairāk nekā naktssargi uz rīta ausmu, jā tiešām vairāk nekā naktssargi uz rīta ausmu.” Visas ilgas un gaidīšana jāvērš uz To Kungu, mūsu Dievu, Viņš mums ir sagatavojis liegas un neaizstājamas lietas. Par to arī vēsta šodien apcerei paredzētā Rakstu vieta.

Pirmajos divos pantos rakstīts: “Bet ķeizara Tiberija piecpadsmitajā valdības gadā, kad Poncijs Pilāts bija zemes valdītājs Jūdejā un Hērods valdnieks Galilejā, un Filips, viņa brālis, valdnieks Iturejā un Trahonijā, un Lizanijs valdnieks Abilenē, augsto priesteru Annas un Kajafas laikā, Dieva vārds nāca pār Jāni, Caharijas dēlu, tuksnesī.” Galvenais uzsvars šeit ir uz to, ka Dieva Vārds nācis pār Jāni tuksnesī. Dievs izraudzījis Jāni par savu pravieti, lai pavēstītu, ka pienācis sagatavošanās laiks, ka nekas nevar palikt kā bijis.

Pievērsiet uzmanību vēsturiskā laika norādei: “Ķeizara Tiberija piecpadsmitajā valdīšanas gadā.” Šādas laika norādes ir daudzviet Bībelē. Dievs darbojas vēsturē ar zināmu nolūku, noteiktos vēsturiskos notikumos. Bībele sākas ar vārdiem: “Iesākuma Dievs radīja debesis un zemi.” “Iesākumā” – nozīmē, ka pirms tam nekas nav bijis, bet viss sākās tieši tad, kad Dievs uzsāka radīšanu. Tālāk ir norādīts cik ilgi Dievs radīja un kā risinājās turpmākā vēsture. Ķeizara Tiberija 15.vadības gadā (~ 29.gads) Jānis Kristītājs Dieva sūtīts, kā lasām 3.pantā, sāka staigāt pa visu Jordānas apgabalu, sludinādams grēku nožēlas kristību.

Kādēļ Dievs sūta Jāni sludināt šādu grēku nožēlas kristību? Kas tad ir grēks? (Ādama un Ievas grēkā krišana). Grēks ir sacelšanās pret visu svēto, visuvareno Dievu. Katra netaisnība ir grēks. Katra Dieva baušļa pārkāpšana ir grēks. Katrs lieks vārds, ko pasakām, ir grēks. Ja mēs pildītu visus baušļus, bet pārkāpjam vienu bausli domās, vārdos vai darbos, mēs esam grēkojuši pret visiem baušļiem.

Grēka alga ir nāve. Tāds ir Dieva spriedums pār grēku. Neviens grēks nav piedodams pats par sevi. Tāpēc Dievs sūta Jāni sludināt grēka nožēlas kristību, un sagatavot ceļu Pestītājam. Grēku nožēla nav kāds darbs, ko veicam mēs, bet gan kaut kas, ko paveic pats Dievs, mums atgādinot ar Savu bauslību, lai mēs atzītu ka esam grēcinieki, kuriem vajadzīga piedošana, lai radītu mūsos ilgas pēc žēlastības!

Tālāk 3.- 5.pantā lasām: “Un viņš sāka staigāt pa visu Jordānas apgabalu, sludinādams grēku nožēlošanas kristību uz grēku piedošanu, kā ir rakstīts pravieša Jesajas grāmatā: saucēja balss tuksnesī: sataisait Tā Kunga ceļu, darait līdzenas Viņa tekas! Katrai ielejai jātop pildītai un katram kalnam un pakalnam nolīdzinātam, kas līks, tam jātop taisnam un, kas celmains, – par staigājamu ceļu.”

Šeit mēs redzam, ka Jāņa Kristītāja sludināšanas mērķis ir norādīt un grēku piedošanu. Tas ir paskaidrots ar pravieša Jesajas vārdiem. Tās ir tik lielas pārmaiņas, ka viss tiek pilnīgi izmainīts – kalni nolīdzināti, ielejas aizpildītas – līkajam jākļūst taisnam un celmainam par staigājamu ceļu. Un šīs pārmaiņas nav nekas nesasniedzams, jo (6. pants) ” visai miesai būs redzēt Tā Kunga pestīšanu.” Jānis un tādām pārmaiņām tikai sagatavo ceļu pēc Dieva pavēles sludinot grēku nožēlas kristību.

Jāņa evaņģēlijā 1:29 Jānis ierauga Jēzu un saka: “Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku.” Jānis norāda uz Dieva pestīšanu, uz to, kurš ir Pestītājs, proti, Jēzus Kristus. Tāds ir Dieva prāts un vienīgais noteiktais ceļš. Grēciniekam jānāk pie Dieva Dēla Jēzus tādam, kāds viņš ir, apzinoties, ka viņa miesas sirdī ir tikai naids pret Dievu, un ka viņš nezin izeju, viņš nezin kā lai top izglābts.

Jēzus saka: “Jo tāda ir mana Tēva griba, lai ikvienam, kas skata Dēlu un Viņam tic, būtu mūžīgā dzīvība, un Es viņu celtu augšā pastarā dienā (Jņ.6:40).

Tas ir pavisam viegli. Tu esi guvis atziņu, ka esi pazudis un nolādēts grēcinieks. Tu meklē palīdzību, un nezini, kur to atrast. Tad nāc pie Jēzus ar savu ļauno sirdi. Ej pie Jēzus, viņš tevi pieņems tādu, kāds tu esi. Tev nav vispirms jākļūst citādākam. Tev nav vispirms jāšķīstas, vispirms nav jāizlabojas.

Pāvils raksta Timotejam (1.Tim.2:5), ka ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem – cilvēks Jēzus Kristus, kas Sevi pašu ir nodevis par atpirkuma maksu par visiem. Un kolosiešiem: “Jēzus Kristus izdzēsis pret mums vērto parādu rakstu ar visām viņa prasībām pienaglodams pie Krusta.”

Mums pašiem nav jāpūlas sevi izmainīt. Tas, kas mūs var izmainīt un darīt labākus ir Jēzus Kristus. Un Viņš to arī darīs, ja Viņam ticēsim.

Ceļš uz pestīšanu ir šāds: mēs paši neko nedarām savai pestīšanai, pilnīgi neko. Bet vienīgi pieņemam to, ka Jēzus Kristus jau visu ir izdarījis. Dievs mūsos nesaskata neko tādu, ko varētu pieskaitīt mums par taisnošanas vērtu. Taisnība, ko Dievs mums dāvājis ticībā, nākusi no Kristus, un mēs pie tās neko nevaram pievienot.

“Un visai miesai būs redzēt Tā Kunga pestīšanu.” Dievs savu pestīšanu dāvā visai pasaulei. Tas, ka Dievs pieskaita mums Kristus taisnību ir lielākā dāvana. Tā ir dāvana, tā nav alga. To Mārtiņš Luters Mazajā katehismā skaidrojot trešo ticības apliecības locekli saka: “Es ticu, ka es pats ar savu paša spēku un prātu nevaru uz Jēzu Kristu, savu Kungu, ticēt, nedz pie Viņa tikt, bet Svētais Gars ar Evaņģēliju mani aicinājis, ar savām dāvanām apgaismojis, īstenā ticībā svētījis un uzturējis, tāpat Viņš visu kristīgo draudzi virs zemes aicina, pulcina, apgaismo, svētī un pie Jēzus Kristus uztur īstenā vienīgā ticībā.”

Dievs mūs ir pieņēmis par Saviem bērniem, un kā Tēvs par mums arī gādā, vadīdams uz mūžīgo dzīvošanu.

Šajā gaidīšanas laika pacelsim savas acis ticībā un Kristu, lai mes saņemtu tieši to, ko Debesu Tēvs mums dāvā.

Dieva Dēls, kas gulēja silītē – vēlāk karājās mūsu dēļ pie krusta. Tas ir Dieva mīlestības apliecinājums Jums un vienīgā pestīšana. Āmen!