Gaidošais cilvēks
Svētīgi tie kalpi, kurus kungs pārnākot atrod nomodā… (Lk.12:37)
Mēs atrodamies pasaules uzskatu laikmetā. Tas ir kļuvis par pasaules uzskata jautājumu, kā apģērbjas, kā ēd, kā vingro. Un reti kad ir bijuši cilvēki tik saistīti pasaules uzskatu dēļ, tik doktrināri, tik neiecietīgi kā šodien.
Protams, var smieties par visām šīm parādībām un pārdomāt attālināties no tām. Un tomēr šāda smiešanās nav laba. Tas rāda, ka nav saprasts, par ko šajās šķietami izbrīnošajās lietās ir runa. Un bez šaubām ir vienīgā lielā tēma, kas nodarbina visu mūsu kopējo ar pasaules uzskatu saistīto domāšanu. Un tā ir nākotnes cilvēks.
Vai par šo cilvēku domā kā par politisko cilvēku, vai kā ētisko cilvēku, vai reliģiozo cilvēku, kā cīnītāju vai miera nesēju, tas viss pamatos ir tikai viena liela rūpe par nākotnes cilvēkiem.
Un nu šķiet, it kā Bībelei arī būtu sakāms kāds vārds par šo mēģinājumu radīt jaunu cilvēka veidu, irt kā tā uzstādītu savu paša cilvēka ideālu, kam jādodas uz nākotni.
Tas nav politiskais, ētiskais, un arī ne reliģiozais cilvēks, par ko tā runā, bet gan tas ir cilvēks, kas gaida esot nomodā, gaidošais cilvēks.
Ieskaties