Gibsona nākamā reliģiskā tēma
Bēdīgi slavenais aktieris un filmas “Kristus ciešanas” režisors Mels Gibsons, sadarbojoties ar amerikāņu kinostudiju “Warner Bros”, ir nolēmis pievērsties vēl kādam reliģiskam tematam. Šoreiz par pamatu filmai tiks ņemts jūdu tautas brīvības cīnītāja Jūdas Makabeja dzīvesstāsts.
Gibsons vēl īsti nav izšķīries vai pats vēlas tēlot jūdu cīnītāja lomu, taču viena lieta jau ir pilnīgi skaidra, ka viņš būs producents.
Reiz pirms septiņiem gadiem kādā intervijā Gibsons stāstīja, ka viņa iztēli bieži ir nodarbinājusi Makabeju grāmata, kas atrodama starp Bībeles Deiterokanoniskājām grāmatām, tāpēc būtu pienācis laiks to ekranizēt.
To starp jūdu aktīvisti asi kritizē Gibsona apņemšanos uzņemt mākslas filmu par jūdu brīvības cīnītāju Jūdu Makabeju, kurš dzīvoja II gadsimtā pirms Kristus. Par pamatu šai nepatikai ir nesenajā pagātnē Gibsona sacītie antisemītiskie izteikumi.
Kâpêc bêdîgi slavenais?
Normâls kristietis lajs, labu filmu par Kristu uzñêma, vien tâ krievene šo savaldzinâja.
Kas bez grêka, lai pirmais met akmeni.
Ak vai, latvijāni, cik tā greiza valodiņa,…
…tik tā greiza domāšana (vaj necieti no grēka izpratnes trūkuma?)
1.Ja Jēzus tika lietojis vārdus “Kas bez grêka, lai pirmais met akmeni”, tad lai atklātu, ka viņš – Dieva dēls – augstais tiesnesis tur sēd pie viņiem, un pats konkrēto lietu tūdaļ iztiesās (ar reizi tiesājamo ar visiem tiesātājiem).
vaj tas iz tavas mutes nākušais neizskan drīzāk kā koruptīvs aizbildinājums grēkam?, (tipa, ak vai, un vai,… nu kas mēs tādi, ka cits citam tagad grēkus uzrādīsim?
2. kristiešu dalījums “garīgajos un parastajos” (garīdzniecībā/lajos) ir greizss patapinājums no katūļu hierarhiālās x-tietības izpratnes.
talyc, tev domāšana greiza,
jo – ja cilvēks paklūp,
viņš ar to nekļūst par “bēdīgi slaveno”.
Par daudz esi salasījies jūdu vaimanas pret M.G. …
Un iedalījums profesionāļos un lajos ( no vārda laos – tauta )
izsaka kā šīs lietas Baznīcā īsti ir,
ar to nevienam netiek dots handikaps Dieva priekšā.
runa iet par tevi, lēnīgi-slavenais
Nē, tuvīc, una iet ar tevi…
nu labi, un ja tu patiesi runā uz mani… un?
kāda ir tava vēsts? kāda ir tavas mācības esence?
tāpīc, tava mana nesaprot?
Es ticu Dievam – Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam.
Kam tic tu?
mmm… tad tu nāci šeit lai liecinātu? eee… tad tāds bija tavs mērķis! ooo… un zelta frāzes zini.
tu izskaties viens super ticīgs malacis. Jūsmīgi, jūsmīgi.
– – –
es kam ticu? mmm… nu tam ka es esmu viens draņķīgs, nāvei lemts grēcinieks, kuram īstā vieta = elle
nu un vēl… nuu ka visādi mani vis-kaut-ko labu-darīt pasākumi aizvien neizdodās, jeb ar izdodās uz skādi un vislabāk man sokās pie postīšanas darbiem.
un ka sirds man pilna ļaunu domu…
Es atkal vairāk par priecīgo domāju, ka ja jau reiz Jēzus Bērniņš piedzima,
tad negrib vis Dievs mani ( un tevi un mūs ) uz elli.
Citādi nebija vērts Viņam investēt visā šajā laikietilpīgajā un visdārgākajā projektā – cilvēku radīšanā un grēcinieku pestīšanā.8-)
Nu redz, kā dīvaini sanāk:
Tu tici uz vienu trīsvienīgu Dievu un es ticu uz vienu trīsvienīgu Dievu,
bet domas par Gibsona gara-darbiem mums ir atšķirīgas
hmm… jocīgi gan
Kāpēc dīvaini?
Tā jau ir tā Dieva daudzveidīgā gudrība un žēlastība,
ka pat tādos niekos kā spriedumā par Mela Gibsona gara darbiem ( un ne tikai )
mums var un drīkst būt atšķirīgas domas.
8-) Pat pasaulē saka – vienam patīk māte, bet otram meita.
mmm… kāda brīnišķīga pasaul’s gudrība iz tevim izplūst!
Vai tu visus tādus dārgumus atrodi savas sirds lādē?
Mana gudrība evaņģēliska, ne pasaulīga,
bet tava t.o.č.n.o sektantiska.
Ziloni tu aprij un odu izkās.
mmm… cik tev gaiši viss-saredzams
un cik vieds ir tavs spriedums
– – –
un kā gan tas varētu nebūt luteriski – evaņģēlisks
ja jau reiz pats to par tādu pasniedz
– – –
uff, fuij…
kā gan es tā, …
kā es tādu pasaulsgaismas nesēju savā-aklā-neizpratnē sākotnēji tā nonievāju
oij – joi – ioj
shame on me
Spriest (tiesu) un spriedelēt jau tavs iemīļotais zirdziņš,
tupīc, kā redzams arī no šīs diskusijas.
Nu, bet es tak jau saku: – tu, tu vilciņ, esi aplam evaņelisks un gaužām luteranis, kas man te ko iebilst. Tu esi lāga zellis, bet es aplami tiesājošs nejēga. Par ko runa?
Godīgi atzīsti savu vainu – tas labi.
Tas ir solis uz labošanos.