Golgāta

Un, kad tie nonāca tai vietā, ko sauc par pieresvietu, tad tie tur sita krustā Viņu un tos ļaundarus, vienu pa labo un otru pa kreiso roku. [Lk.23:33]

Viens no šiem ļaundariem mums ir zināms tikai vienas lietas dēļ: viņš zaimoja Jēzu, šķietami lūgdams palīdzību, bet patiesībā teikdams Jēzum, ka Viņš nav vis palīdzētājs, bet pats ir bezpalīdzīgs. Otrs ļaundaris tad norāja un brīdināja savu biedru, un vērsās pie Jēzus: “Piemini mani, kad Tu nāksi Savā valstībā!”

Atsaukdamies uz šo otro ļaundari, daudzi saka vai domā, ka viņi var atlikt atgriešanos līdz pat savas dzīves pēdējai dienai vai stundai. Tie saka: “Atcerieties laupītāju pie krusta!” Bet kas viņiem ir teicis, ka viņiem būs dota iespēja atgriezties pēdējā dienā vai stundā? Vienīgais, ko mēs par to zinām, ir: Jēzus žēlastība apklāj visus grēkus, ja šī žēlastība tiek pieņemta, kamēr vēl ilgst žēlastības laiks.

Smagākais no visiem krustiem bija tas, kuru nesa Jēzus. Dziļākās ciešanas, ko jebkad kāds ir izcietis, bija Jēzus ciešanas: “Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts Viņam mums par atpestīšanu, ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti.” [Jes.53:5]

Šis krusts un tas, ko Jēzus pie tā izcieta, ir mainījis visu cilvēku izredzes. Tie, kas nes ciešanu “krustus”, var saņemt mierinājumu, ka Viņš cieta kopā ar viņiem un par viņiem. Tie, kas jūt savu grēku nastu, var saņemt piedošanu, jo Viņš ir atbrīvojis tos no vainas.

Jēzu Kristu, Tu, kas miri pie krusta par mums, palīdzi, ka Tavas svētās asinis nebūtu par mums izlietas veltīgi. Dod, ka tās šķīstī mūs no visa ļauna. Palīdzi mums arī dzīvot ticībā un mantot mūžīgu cerību. Āmen.