Grēku dzēsējs

“Es izgaisinu tavus pārkāpumus kā miglu un lieku izklīst taviem grēkiem kā mākonim. Atgriezies pie Manis, jo Es tevi atpestīšu!” [Jes.44:22]

Jūs, nožēlojamās dvēseles, kas nekad, kā nākas, nespējat nonākt pie atgriešanās, grēknožēlas, lūgšanas un svētdarīšanas, un tādēļ jums visu laiku pietrūkst pilnīgā Kristus mierinājuma. Klausieties, ko Glābējs jums saka: “Es izgaisinu tavus pārkāpumus kā miglu un lieku izklīst taviem grēkiem kā mākonim. Atgriezies pie Manis, jo Es tevi atpestīšu.”

Tas katrā ziņā ir tiesa, ko Dieva vārds māca par vajadzību nākt pie grēknožēlas, labošanās un lūgšanas utt., savukārt, kas visas šīs lietas grib padarīt par jaunu izpirkumu, tas savu trūkumu un vājuma dēļ neuzdrošināsies ticēt nepelnītai Kristus žēlastībai. – “Vaina ir cilvēka attieksmē, kas netur godā Kristus asinis.”

Nereti tieši šis atgriešanās, labošanās un lūgšanas trūkums dara mūs nožēlas pilnus un atsedz mūs kailus. Ja cilvēks, nederīgs un necienīgs, kāds tas ir, nevēlas patverties pie Kristus un saņemt Viņa nopelnus, tad patiesi – “vaina ir viņa attieksmē, kas netur godā Kristus asinis”. Tas nozīmē ņemt sevi pārāk nopietni un darīt sevi pārāk nozīmīgu! Tomēr tu neesi tik cienīgs, nedz tik svarīgi ir tavi grēki, nedz tava atgriešanās: jo arī tu esi ietverts lielajā izpirkumā, lai saņemtu un ticētu lielajai Dieva žēlastībai.

Mums jāprot novērtēt Dieva dāvana! Mums jāsaprot, ko nozīmē vārdi: “Es izgaisinu tavus pārkāpumus.” Pirmkārt, te es atkal redzu to, ko no pasaules iesākuma viss Dieva Evaņģēlijs ir sludinājis: tas bija mūžīgais Dieva nodoms, ka visas pasaules grēki tika uzkrauti Vienam un tika izpirkti un izdeldēti “ar viena cilvēka paklausību” [Rom.5:19], ar Viņa ciešanām un nāvi. “To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu labā ir darījis par grēku” [2.Kor.5:21].

Te ir noslēpums, ka ar Kristus nāvi ir izdzēsts viss grēka varas pazudinošais spēks un pilnībā “iemests jūras dziļumos” [Mih.7:19], un tas nekad vairs nevar kļūt par šķērsli žēlastībai. Līdz ar to neviens netiks pazudināts grēka dēļ, bet dēļ atteikšanās nākt žēlastības valstībā. Kaut cilvēki saprastu, ka viņu grēki jau ir izdeldēti! Kaut tie saprastu, ka kopš Kristus nāves viņiem ir sagatavota visa viņu grēku piedošana! – Tā ir pirmā lieta.

Otrkārt, es te redzu Kristus sirds dedzīgo mīlestību. Es redzu, ka mīļotais grēku izpircējs labprāt, aiz pāri plūstošas mīlestības uzņemas mūsu grēku nastu. Neaizmirsīsim mūsu Kunga Kristus mīlestību! “Palieciet Manā mīlestībā” [Jņ.15:9]. Viņš saka: “Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem” [Jņ.15:13]. Un Pāvils pasludina, ka Jēzus ir nodevis dzīvību par Saviem ienaidniekiem. Te mēs varam izdarīt drošu secinājumu, ka Viņa mīlestība ir pilnīgi brīva un neatkarīga no mums un mūsu stāvokļa.

Īsi sakot, kad no jauna esi pildīts ar šīm domām: “Ja vien es būtu tāds, kādam man pienākas būt. Taču es neesmu tāds, kādam man jābūt, neesmu tik nopietns un nožēlas pilns. Es esmu ciets, auksts, bezrūpīgs, liekulīgs, grēcīgs. Kā lai noticu, ka arī man ir Dieva žēlastība?” Tūlīt pamanīsim galveno problēmu, ap ko grozās tavas domas un no kā atkarīga tava ticība – tas ir mazais vārdiņš “es”. Tu saki: “Ja es būtu,” “ja es varētu”. Te svarīgs tavs ego. Tu pats vēlies būt taisns un pats sev pestītājs. Tāpēc uzmanies!

Pāvils tik ļoti baidījās piejaukt klāt jebkādu pašpalīdzību, ka pat savu visaugstāko taisnību viņš uzskatīja par nešķīstu un kaitīgu. Viņš saka, ka tas nepieciešams, lai “atrastos Viņā; negūdams savu taisnību no bauslības, bet no Kristus ticības” [Fil.3:9]. Ievēro, ka tad, kad turpinām sacīt – es, es –, arī Tas Kungs atkārto Savu “Es” un saka: “Tā tas ir, ka tu neesi tas, kam tev jābūt, tu esi necienīgs pārkāpējs, bet Es, “Es izgaisinu tavus pārkāpumus kā miglu.” ”

Tādēļ, kad tu saki: “Es neesmu atgriezies no saviem grēkiem, kā man vajadzētu”, Viņš atbild: “Jā, tu neesi atgriezies, kā nākas, taču Es esmu nožēlojis tavus grēkus par tevi (dārzā). Es, Es izgaisinu tavus pārkāpumus.” Tu saki: “Es nelūdzu tā, kā man vajadzētu.” Viņš atbild: “Jā, tu neesi lūdzis, kā pienākas! Bet Es, Es esmu “ar stipru balsi un asarām.. raidījis daudz karstu lūgšanu” [Ebr.5:7]. Es izgaisinu tavus pārkāpumus.” Tu saki: “Es neesmu tik nopietns un norūpējies, kā man vajadzētu!” Viņš saka: “Nē, tu neesi Mani piesaucis, bet Es esmu bijis norūpējies par tevi. Es esmu darījis to tavā vietā. “Es izgaisinu tavus pārkāpumus kā miglu un lieku izklīst taviem grēkiem kā mākonim.””

Vai mums nevajadzētu uztvert nopietni Viņa žēlastības pilnos apgalvojumus, dziļi zemoties Viņa priekšā, pateikties un apliecināt: “Kungs, gods un slava nevis mūsu, bet vienīgi Tavam vārdam! Tikai Tu esi taisns un taisno to, kas Tev tic. Kungs vairo mums ticību!”