Gribi redzēt zīmes?
Jēzus viņiem atbildēja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: jūs Mani meklējat nevis tāpēc, ka esat redzējuši zīmes, bet ka esat baudījuši no maizēm un paēduši.” [Jņ.6:26]
Jēzus tuksnesī brīnumainā veidā bija pabarojis izsalkušos: ar piecām kviešu maizēm un divām zivīm Viņš paēdināja piecus tūkstošus cilvēku.
Uz cilvēkiem šis brīnums bija atstājis milzīgu iespaidu. Jā, visiem taču ir nepieciešams ēdiens, un, ja kāds spēj šādi atrisināt cilvēku problēmas, tas katrā ziņā varētu būt lielisks ķēniņš. Taču, kad tauta gribēja Jēzu par tādu iecelt, Viņš izvairījās [Jņ.6:15].
Jēzus vēlējās cilvēkiem sagādāt ko lielāku un vērtīgāku – jā, mūžīgu. Tieši tāds bija brīnuma nolūks, ko ļaudis tā arī nesaskatīja. Viņus interesēja tikai ēdiens, savukārt Jēzus brīnuma paustā vēsts viņiem nerūpēja.
“Zīmi” viņi redzēja, bet tās jēgu nesaskatīja, līdz ar to arī nesaprata, ko šis brīnums māca un apliecina.
Bet vai tā nenotiek vienmēr?
Ari mēs no Dieva saņemam daudz labu dāvanu un svētību. Vai esi domājis par to, cik nepelnīti labi mums klājas zemē, kurā dzīvojam?
Kad atceramies visas lielās Dieva svētības, ar kurām Viņš apbēris mūsu tautu un zemi, nāk prātā vārdi no Pāvila vēstules romiešiem: vai tu nesaproti, “ka Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos?” [Rom.2:4].
Visas labās dāvanas Dievs dod ar kādu nolūku, kas mums, šo dāvanu saņēmējiem, labi jāiegaumē. Diemžēl mēs ļoti bieži neuztveram nopietni vēsti, ko Dievs ar šīm dāvanām sūta. Tā bija ar tautu Jēzus laikā, un tā ir arī mūsu tautā.
Šai zīmei un brīnumam bija jāatdara cilvēku acis, lai tie ieraudzītu Jēzu un sāktu nopietni domāt: kas Viņš ir?
Tāds ir Viņa nolūks pie tevis arī šodien. Vai tu šo zīmi saskati?
Ieskaties