gviclo – ir svēts
e-ntuziastu gviclo Dievs piedabūja pie Sava Vārda patiesības tik pat brīnumaini, kā katru kristieti. Mēs varam vien brīnīties, kā Dieva vārds uzrunā, aicina, pulcina un apgaismo kristīgajā draudzē tik dažādus cilvēkus. Bet vai šoreiz par to runāsim. To tūlīt redzēsim.
Lasi, domā un jautā arī tu, mīļais e-baznīcēn, atsauču sadaļā.
Kādēļ tu dzīvo?
Lai darītu to, kam Dievs aicinājis.
Būt par mācītāju?
Kādēļ tikai par mācītāju? Būt dēlam, vīram , tēvam, valsts pilsonim, darbiniekam. Tie visi ir aicinājumi. Par to brīnišķīgi māca Lutera Mazā katehisma pielikums.
Vai tu neliekuļo? Vai tu dari tikai to, kam aicinājis Dievs?
Pārējās lietas ir jāatstāj grēksūdzei, nevis jāapspriež intervijā.
Tātad neesi liekulis?
Miesas un pasaules dēļ nav vērts dzīvot. Dziļākajā būtībā tā ir tukšība, kaut arī tai ir lielāks spožums un baudījums šīs dzīves laikā. Es esmu kristietis. Šo realitāti, piemēram, brīnišķīgi māca līdzība par farizeju un muitnieku (Lk.18:9-14).
Kādēļ tu aizgāji no LELB?[1]
To es esmu sacījis pašam LELB, kā arī daudz par to rakstījis.
Kā tas notika?
Tas notiek visu laiku. Es vienkārši neeju uz LELB dievkalpojumiem.
Interesanti.
Par ko gan tur brīnīties. Ja cilvēks atmet smēķēt, tad tas ir labi, bet ja neiet uz LELB dievkalpojumiem, tad – interesanti. Man bija pamats uzskatīt, ka tas ir bīstami.
Un tu tā vienkārši neej?
Tas nemaz nav tik vienkārši, kā izskatās. Tam ir konsekvences. Turklāt uz dievkalpojumiem nevajag iet vai neiet vienkārši, bet iet svinēt un saņemt Dieva žēlastību Kristū.
Kas tad LELB ir slikts?
Gribētu likt LELB tagad mierā. Uzskatu, ka internetā publicētā rakstu sērija Pilnīgi atklāti šo jautājumu brīnišķīgi izskaidro.
Kā tu kā e-ntuziasts vērtē internetu?
Ir pamats uzskatīt ka tas nav nekas nopietns. Īstenībā tas mani nedaudz biedē.
Biedē?!?
Jā! Ka jau katrs tīkls. (smejas) Bet nu jau to sāk dēvēt par pasauli, tas ir, e-pasauli.
Vai tas būtu tas biedējošais, bīstamais?
Redzi, tur [šeit] cilvēki ir daudz ļaunāki un e-goistiskāki nekā dzīvē. Reāla saskarsme ir savādāka. Ja cilvēki aktivitāti internetā uztvertu tik pat nopietni cik reālo dzīvi, tad nebūtu tik bīstami.
Tātad tu nošķir dzīvi no interneta.
Jā. Tāpat kā teātri no dzīves. Tiesa, mūsdienās teātris nav modē. Tagad, kā zināt, ē ir modē.
Tad jau arī tu uztver internetu nenopietni – kā tādu joku.
Teātris jau nav joka lieta. Tur tiek attēlota dzīve, un atšķirībā no interneta, izrādes varoņiem ir jāatbild par rīcības sekām. Nu labi, esot arestējuši gadu mijā vienu “pedofilu,” kurš sarakstījās par “mazgadīgu” žurnālistu.
Bet teoloģijā nav vajadzīgi mulderi, jo tas var maldināt lasītāju. Un tas tad nav nekāds joks.
Varbūt internets ir sava veida izklaide?
Drīzāk simulācija. Līdzīgi kā sporta spēle, kariņš, vai datorspēles un kino. Tomēr, neskatoties uz interneta savdabību, ir jāveido kristīgas mājas lapas. Nevajadzētu būt kūtriem – jāizmanto tehnoloģijas. Arī tipogrāfijas nenokrita no debesīm. Jebkurā gadījumā pasaule turpinās izmantot internetu arī nelietīgi, tāpat kā visu citu.
Vai tā nav spēlēšanās ar uguni? No LELB tu aizgāji, jo tas tev šķita bīstami, bet internetā tu paliec.
Pirmkārt, runa nav tikai par šķietamību, bet faktiem un realitāti.
Runājot par mājas lapām, tās ir jāiedala vismaz divās daļās. Pirmkārt, ir iespējama informācijas sniegšanai un saņemšanai, otrkārt, jārunā par viedokļu apmaiņu.
Tieši viedokļu apmaiņas, tas ir, polemizēšanas un diskutēšanas monitorings prasa pieredzi un piesardzību. Kā sacīja kāds krietns vīrs – uz klaviatūras pirkstiņi ir daudz veiklāki, nekā mēle reālā disputā vai konferencē.
Par ko kristieši diskutē internetā?
Lai cik tas dīvaini neliktos – vismazāk par Kristu un Bībeli.
Tiek diskutēts par sadraudzības mācību jeb, ka tautā saka, draudzes piederību. Runā par visādām praksēm un mācībām, par personālijām un dzīvi.
Kādi tam ir iemesli?
Grūti pateikt. Iespējams, identitātes zudums. Pasaule dezorientē kristieti ar reklāmām un saukļiem tik tālu, ka tiek pazaudēts atziņas pamats – Svētie Raksti, un cilvēks sāk spriest un rīkoties saskaņā ar prāta un pasaules spriedumiem, pēc izdevīguma un konformisma principiem. Grūti tagad ir pasargāt sevi no pasaules neaptraipītu un būt nomodā par sevi pašu un mācību, tas ir, sludināto vēsti, neskatoties uz to, ka ar to saistās Dieva apsolījums – tā tu izglābsi sevi un tos, kas tevi klausās.
Tātad vairāk vajag internetā Dieva vārdu.
Būtiskākais ir palikt Dieva vārdos dzīvē, un līdz ar to internetā. Tas ir reizē viegli un sarežģīti, tāpat kā kristietis ir vienlaicīgi svēts un grēcinieks. Pēc miesas esam grēcinieki, pilni kārdinājumu un grēku, no otras puses esam svēti Jēzus Kristus dēļ.
Vai tad visi kristieši ir svēti?
Svēti Jēzus Kristus dēļ. Šo izpratini ir izkropļojuši svēto kulti, kad cilvēkus pēc nāves it kā Baznīcas vārdā pasludina par svētiem – kanonizē. Turklāt par pamatu tam ir pavisam antikristīgi, tas ir, Kristus godu noniecinoši fakti. Proti, ka mirušais ir uzklausījis un piepildījis lūgšanas utt. Luteriskā mācība arī šajā jautājumā pamatojas vienīgi Svētajos Rakstos – svēti ir visi kristieši Jēzus Kristus nopelna dēļ. Piemēram, apustuļi, rakstot vēstules, uzrunā draudzes par svētajiem. Savukārt visi stāsti un leģendas par svētajiem, tas ir, kristiešiem, var kalpot kā piemērs un pamudinājums, bet nekādā gadījumā viņi nav jāpielūdz, uz viņiem jāpaļaujas, vai jāgaida žēlastība, piedošana un citi labumi. Šīs lietas mums pārpārēm dāvā pats Dievs.
Vai viegli ir būt svētam?
Cilvēkam tas nav iespējams. Pat vislabākais cilvēks ir 100% grēcinieks, kas pelnījis mūžīgo pazudināšanu. [Mt.19:20] Ir tāda klasiska ilustrācija [anekdote], ka kādu vīru pēc nāves izvaicā par to, kā viņš dzīvojis. Viņam ir jāsavāc 100 punkti, lai iemantotu mūžīgo dzīvošanu. Viņš, protams, labi zina tos darbus, ar kuriem viņam pienāktos debesis. To apcer katrs no mums, jo to māca mūsu sirdsapziņa. Tā nu šis vīrs saka, ka ir nodzīvojis visu mūžu ar vienu sievieti, nekad nav pārkāpis laulību utt. Par šādiem sasniegumiem viņš saņem pus punktu. Viņš, protams, ir sašutis. Nē, viņš ir izmisis, jo apzinās, ka ar saviem darbiem nesavāks vēl 99,5.
Uzrunājoša līdzība.
Tā jau mēdz būt, ka stāstiņi cilvēkus uzrunā, bet Bībeles vēsts ir daudz skaudrāka. Tā skaidri atklāj postu un bēdas, kādās esam nonākuši grēka dēļ. Dievs nepieļauj nekādus kompromisus un tirgošanos. Mūsu dzīves nepelna ne grasi. Tādēļ Svētie Raksti māca, ka visu glābjošo bagātību dāvā Dievs savā žēlastībā Jēzus Kristus nopelna dēļ. Šeit nav runa par lietu, sniegu vai ēdienu, ko arī bagātīgi piešķir Dievs, bet mūžīgo dzīvošanu, tieši tādēļ mums ir jāpaliek Dieva vārdos, un jāglabā Kristus evaņģēlijs skaidrs un nesagrozīts – gan dzīvē, gan internetā – jo tas nav mūsu, bet Kristus evaņģēlijs. Vienīgi Dieva vārds dāvā glābjošu ticību un Svēto Garu, kas mūsu nevis remontē, bet augšāmceļ jaunai dzīvei Jēzū Kristū. Lūk, un mūžīgā dzīvošana iesākas jau šīs dzīves laikā. Kas gan cits ir kristīga dzīve – dzīve no Dieva žēlastības un Dieva vārda – ja ne mūžīgās dzīvības iesākums.
Vai būt par e-ntuziastu ir viegli?
Tas ir ļoti, ļoti grūti. Daudz grūtāk, nekā biju domājis pirms tam. Bet tāds jau ir e-ntuziasms – kalpošana negaidot atlīdzību.
[1] Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca.
jej bogu, nedaudz nieziite piemetaas… kaut kaa taa – baigi pareizi, sliipeeti, breoleeti…
Izlasiiju, apskatiiju bildes, bet domat baidos – ka neienaak praataa kas nesveets!
Skistajiem jau gan visas lietas ir šķīstas!
Man prieks par jums, auKsti cieniitaa maasa vardarbe! Bet varbuut juusu shkjiistums sleepjas tajaa, ka mums nesakriit gaumes?
Gviclo, Tu saki, ka internets Tev rada arī baisu sajūtu.
Tik tālu, cik par to runā, kā par informācijas un saturīgas komunikācijas telpu, manuprāt, to varētu vērtēt tikai pozitīvi, bet kad ņem vērā asociācijas ar “tīklu”, tad parādās papildus psiholoģiskie faktori. Viens no tiem ir “niki” jeb militārā terminoloģijā – “segvārdi”, kas nenozīmē neko citu, kā vēlēšanos izmantot iespējas, ko dod varēšana slēpt un mainīt [vai arī iluzori piepildīt zudušo] personas identitāti. Tas iezīmē gan domāšanas, gan no tās izrietošās atbildības principus. Šķiet, ka ar “tikai internetu raksturojošu īpašību” tam nav nekāda sakara, bet tas ir attiecināms primāri uz sadzīves realitāti. Baisi, neba internets nav nekas abstrakti autonoms.
pārāk tendneciozi jautājumi, liekas, ka jautātāju LELB ir pamatīgi satraumējusi. būtu jau ļoti jauki, ja ar šajā portālā pozitīvi parādīto lietas, ka LELBā trūkst, nevis tāda dzeltena diskusija – ja man ir medijs, tad varu visu
ko gan Kristus par šo visu teiktu:)
mīļā Ieva, es Jūs nesapratu… kuri tad ir tie “pārāk tendneciozie jautājumi”? un tiešām, “ko gan Kristus par šo visu teiktu?”
mīļais e-pāvest, varbūt es neko nesaprotu, bet Jūs un jūs daudz metat ar akmeņiem un e-baznicas centrālā ass ir būt pret LELB un tas ļoti nosedz tās labās lietas, kas te ir atrodamas
labi, jautājumi nav tendeciozi, bet intervijas gan. lai gan, godīgi
mīļā Ieva,
e-BAZNICA = ..ne pret, ..ne par, ..bet ar [Kristu]
vai Jūs iesakāt e-minencēm rīkoties līdzīgi LELBābēliešiem, kuri “grib [..] pavirši dziedināt, sacīdami: miers, miers! – kur miera nav.” [Jer.6:14]?
>Roberto
par/pret/Kristus – domāju, ka Jūs mazliet demogoģējat
es neko negribu ieteikt, man tikai ir sajūta, ka jūsu stils nav labs
mīļā Ieva, esmu viens no plusiņjāna skolniekiem, tāpēc cenšos VISĀ neatpalikt no skolotāja…
man vecāki mācīja, ka sajust var vienīgi mitrumu biksēs… bet ticības jautājumos balstites sajūtās ir visnedrošākais.. pārdomajiet to!
visu labu vēlot,
jūsiu pazemīgais e-kalps
e-pāvests Roberto
es zināju, ka jūs tā pateiksies
Paldies, ieva, par novērojumu.
LELB, tiešām ir pamatīgi satraumējusi nevienu vien vīru.
Man ļoti žēl, ka tas tā ir. Kaut tas tā nebūtu.
Ar cieņu,
Gvido Ozoliņš
>Roberto
es runāju par stilu nevis ticību. jūsu (e-baznicas) rīcība attiecībā pret LELB nav cienījama, tas drīzāk izskatās pēc atriebības
Cienītā ieva, nav pamata satraukties par atriebību. Tāda nav.
Nepārmetiet cilvēkiem ļaunus nodomus un mērķus – tādi neizriet no sacītā, kad tiek vienkārši konstatēti / minēti fakti par kaut ko.
Es piekrītu, ka faktus var dažādi interpretēt, bet tas neattiecas uz šo gadījumu. Mums vienkārši ir nopietnas bažas par notiekošo LELB, kaut arī būtībā mums gar to nav nekādas daļas. Mēs vienkārši esam norūpējušīes par jums – tīri aiz mīlestības pret kristietību.
nu re, jūs uzreiz padomājat, ka es no LELB, bet man nav ne mazākās daļas pie LELB, nedz arī pie KLB
Cienītā ieva, manis sacītajam nav nekāda sakara ar Jums personīgi, un tas nav atkarīgas no tā, vai esat vai neesat LELB.
Ja Jums nav nekāda sakara ar LELB, tad man par to ir vienīgi prieks.
Norūpējušies esam par LELB jebkurā gadījumā – tīri aiz mīlestības pret kristietību.
Man šķiet, ka katrs par kaut ko ir norūpējies. Vieni par katoļiem, citi par luterāņiem, citi par Jauno ģenerāciju. Rūpes bez lūgšanas nez vai daudz dos.