Iet pie Jēzus
Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. [Mt.11:28]
Vai es esmu tāds? Kas gan mani dara bēdīgu un grūtsirdīgu?
Piemēram, tuvākie cilvēki. Tik bieži viņi mēdz būt nolaidīgi, nevērīgi, saīguši. Nav jau brīnums, ka tas noved pie strīdiem un nesaskaņām. Tāpat raugoties uz visu pasauli atklājas nožēlojama realitāte. Kāda netaisnība, posts un bēdas. Jā, reizēm ataust cerība un prieks, bet to tūlīt nomaina nākamā vilšanās. Atliek tikai iziet no mājas, lai sastaptu neiecietīgu pūli, dusmas, neuzticību un pat agresiju. Būtībā nekas nenotiek tā kā es vēlos un esmu iztēlojies. Visa mana labā apņemšanās un cerības.
Vai es pats sevi nedaru bēdīgu un grūtsirdīgu ar savām iedomām un cerībām bez apsolījuma? Vai tas nav mans grēks?
Arī Jēzus Kristus nav un nebija tāds, kādu ļaudis to iedomājās. Viņš nekļuva par sociālo problēmu atrisinātāju vai cīnītāju pret okupācijas varu, bet ar Savu nāvi un augšāmcelšanos iznīcināja grēku, nāvi un sātana valstību.
Atmetiet centienus padarīt grēcīgo pasauli labāku un taisnīgāku, nāciet pie Jēzus, jo Viņš ir labs, nāciet pie Jēzus, jo Viņš ir taisnīgs. Vai jūs zināt, ka esat bēdīgi un grūtsirdīgi? Ja jūs noliedzat to, tad jums nav kur nākt. Ja jūs tādi neesat jums nav ko cerēt. Bet bēdīgo un grūtsirdīgo kapi reiz būs tukši, tāpat kā tukšs bija Jēzus kaps.
Ieskaties