Ikdienas vadība
Dieva bausli nevar atrast un apzināties bez saiknes ar laiku un vietu, to var sadzirdēt vienīgi saistībā ar vietu un ar laiku. Dieva bauslis vai nu ir noteikts, skaidrs, konkrēts līdz pat pēdējam vai arī tas nav Dieva bauslis.
Dieva bauslis kā tas, ko atklājis Jēzus Kristus, tā vienmēr ir konkrēta runa uz kādu, nekad abstrakta runāšana par kaut ko vai par kādu. Tā vienmēr ir uzruna, pieprasījums, un tas notiek tik aptverošā un vienlaikus nosakošā veidā, ka iepretī tai vairs nepastāv izskaidrojuma un pielietojuma brīvība, bet gan vienīgi brīvība paklausīt vai nepaklausīt.
Dieva bauslis, ko Viņš atklājis Jēzū Kristū, aptver visu dzīvi, tas sargā ne vien nepārkāpjamo dzīves robežu ētiku, bet vienlaikus ir arī dzīves centrs un pilnība. Tas ir ne vien vajadzēt, bet arī atļaut, tas ne tikai aizliedz, bet arī atbrīvo patiesai dzīvei, atbrīvo nereflektētai darbībai. Tas pārtrauc dzīves gaitu ne tikai tur, kur grēko, bet ir klātesošs un to vada, arī tad, ja ne vienmēr to apzinās. Dieva bauslis kļūst par ikdienišķu dievišķu vadību mūsu dzīvē.
Ieskaties