Israēla atjaunošanās, kas notiks pēdējās dienās

No Jēzus sarunām izriet, ka pagānu laiku beigās Viņa tauta pieredzēs tādu atjaunošanos kā vīģes koks, pavasarim atnākot. Pāvils atspoguļo cerību, ka mēs nebūsim “neziņā par šo noslēpumu, …ka vienai Israēla daļai sirds tikusi nocietināta, līdz kamēr pasaules tautas visā pilnībā būs iegājušas. Un tā VISS Israēls tiktu glābts” (Rom.11:25-26). Nebūtu pareizi, ja mēs šo problēmu atstātu neskartu, jo mūsu laikam tā ir endēmiska un par to pastāv daži ļoti nelīdzsvaroti uzskati.

Tā kā Dieva izredzētā tauta arvien vairāk un vairāk ir spiesta būt viena un sadurties ar “Jēkaba pārbaudījumiem” un “mesiāniskajām dzemdību sāpēm”, ir nepareizi, ja mēs piedāvājam viltus mierinājumu. Atceros, kā 1955. gada pavasarī, kad es ar “Seamen” misiju no saviem pienākumiem uz neilgu laiku atgriezos Somijā, rakstnieks Dr. Mekori man jautāja: “Tā kā tagad jūs redzējāt šodienas Izraēlu, ko jūs domājat par tās nākotni?” Manu prātu pārņēma visdziļākā nopietnība. “Vai jums ir Bībele?” es viņam jautāju. Kad nebija iespējams atrast vācu tulkojumu, man rokās tika ielikts izdevums ebreju valodā, kas deva pēkšņu iedvesmas dzirksti: “Izlasiet, lūdzu, Caharijas 13. nodaļas beigas!” es sacīju, un viņš sāka lasīt:

“Tad vēl jānotiek visā zemē tam, saka Tas Kungs, ka divām trešdaļām jāiznīkst, bet vienai trešdaļai jāpaliek pāri. Un šo trešo daļu Es vedīšu caur uguni un kausēšu, kā sudrabu kausē un šķīsta, un pārbaudīšu, kā pārbauda zeltu. Viņi piesauks tad Manu Vārdu, un Es viņiem atbildēšu un teikšu: tā ir Mana tauta! Un viņi teiks: Tas Kungs ir mans Dievs!”

Manu draugu jūdu pārņēma šausmas. “Bet tieši tas jau ir noticis Vācijā!” viņš izsaucās. Es viņam lūdzu vēlreiz paskatīties kontekstā. “Jā,” viņš klusām atkārtoja, “šeit ir izmantots vārds “arets“, un tas nozīmē Israēla zemi.”

Dievs reiz atjaunos sākotnējo priesterisko derību ar Savu izredzēto tautu. Maleahija 3:1-3 saka: “Un tad drīz ieradīsies Savā namā Tas Kungs, kuru jūs kārojat. Viņš sēdēs un kausēs un dzidrinās sudrabu, un Viņš šķīstīs Levija bērnus”.

Rabīns Dāvids Kimhi paziņo, ka šis “”derības vēstnesis” un “Kungs” ir Mesija“. Francs Deličs, lielā jūdaisma autoritāte un jūdu nacionālo tiesību aizstāvis, reiz sacīja: “Israel wird gerichtet, wird gesichtet aber nicht vernichtet” – “Israēls tiks tiesāts, tiks sijāts, bet ne iznīcināts“. Bībele saka, ka “Israēla atlikums tiks pestīts”, bet pat šie atlikušie tiks “savākti”. Cefanjas 3:12 ir teikts: “Es tavā vidū atlicināšu pazemīgus un nabadzīgus ļaudis, kas savu cerību liks uz Tā Kunga Vārdu”.

Bieži tiek jautāts, kas ir domāts ar frāzi viss Israēls tiktu glābts – vai tas nozīmē “visi līdz pēdējam?” Jēzus sacīja, ka tad, kad vīģes koka zariem pumpuri raisās, kad Israēls tiek atjaunots, tad tiks piepildītas visas šīs lietas, notikumi, ko Viņš paredzēja par beigu laikiem. Šie divi viedokļi apvienojas Daniēla divpadsmitajā nodaļā. Pirmais pants runā par lielo bēdu laiku un paziņo, ka “tanī laikā tava tauta paglābsies – visi, kas ierakstīti dzīvības grāmatā”. 7. panta beigās mēs lasām: “Tiklīdz svētās tautas postītāja vara būs galā, …tad viss tas piepildīsies un notiks“.

Šeit izmantotā ebreju valodas frāze ukechaloth nappêts yad-ạm-qôdesh burtiski nozīmē: “Kad svētās tautas roka būs galīgi salauzta”… Te ir tāda pamatdoma, ka bieži vien mūsu pašu spēks un iemaņas ir par šķērsli Dieva svētībai. Tam klasisks piemērs ir stāsts par Gideonu, kuram bija jāsamazina kareivju skaits no 22 000 uz 300, “lai Israēls nevarētu Manā priekšā dižoties, sacīdams: es pats esmu sev ar savu roku sagādājis glābšanu” (Soģu 7:2).

Dievs vēl izdarīs to, ko pēc Sava prāta ir izlēmis par Israēlu. Jesajas 66, runājot par apsolīto Jeruzālemes “mierinājumu”, izsaucas: “Vai tad zeme var tapt vienā dienā, vai tauta var piedzimt vienā paņēmienā?” Tad seko interesanta ebreju valodas frāze:

“”Vai tad Es lai ļautu bērnam pārraut mātes klēpi, bet neļautu tam piedzimt?” saka Tas Kungs. “Jeb vai Es, kura rokā stāv dzimšana, lai aizkavētu piedzimšanu”?”

Šeit ebreju valodā par klēpja atvēršanu ir vārdi ha-ani ashbîr – “vai Es pārraušu?” – un par klēpja aizvēršanu im ani ha-Molid ạtsarti – “vai Es apstādināšu” piedzimšanu. Ārsti spēj gan paātrināt, gan palēnināt piedzimšanu. Ja reiz Dievs ir sācis svētās tautas “spēku lauzt”, Viņš šo procesu noved līdz galam un sagatavo tiem “mierinājumu”. Cilvēka lepnuma salaušana ir viena no mūsu Kunga izmantotajām metodēm.

Israēla spēka salaušanu rabīni saprot kā norādi uz 5. Mozus 32. nodaļas Mozus himnu. 36. pantā ir teikts, ka Dievs iežēlosies par Savu tautu, “kad Viņš redzēs, ka spēks viņu rokās zudis, un tiklab stiprais, kā arī vājais ir nieks”. Ebreju valodā te tiek izmantota frāze ạtsur we-ạzuv – kad viņi ir “nenozīmīgi, apturēti un atmesti”. Bībeli ir ļoti grūti tulkot tieši pareizi vai tieši nepareizi. Pēc tam nākošreiz šis pēdējais darbības vārds ir atrodams arī iepriekšminētajā Jesajas rakstu vietā par piedzimšanas “palēnināšanu”.

Doma par Jēkaba ciešanām pēdējās dienās ir dziļi iegravēta rabīnu prātā. Mēs jau citējām rakstu vietu no Talmuda, kurā ir teikts, ka Mesija nenāks, pirms Israēls nebūs “viszemākajā pagrimumā”. Tā pati frāze parādās Midrash par Augsto dziesmu, kur tiek aprakstīta “Mesijas ķēniņa paaudze“. Tiek uzdots jautājums:

“”Kad nāks mūsu atbrīvotājs?” “Kad jūs nolaidīsieties viszemākajā pagrimumā,” Viņš tiem sacīja. “Tai brīdī Es jūs atsvabināšu, …tad Es došu jums Atbrīvotāju.“

Arī citās rakstu vietās rabīni ar Augstās dziesmas aprakstu saista mesiāniskās norādes par saitēm starp līgavu un līgavaini. Kad, piemēram, mēs lasām, ka mīlestību vajadzētu likt “kā zīmogu” pār sirdi un ka tā ir tik stipra kā nāve, kā pati Kunga liesma, “rabīns Hunja Svētajā Garā saka, ka “tas ir Mesija”.

Uz Israēla pazemošanu pirms Mesijas atnākšanas tiek norādīts arī Midrash par 45. psalmu, kur mēs lasām:

“Kad jūs būsiet novesti lejā viszemākajā pagrimumā, tajā brīdī Es jūs atsvabināšu, …un tieši tā kā roze zied un atver sirdi augšup, tā arī jūs, ja nožēlojat grēkus Manā priekšā un ja jūsu sirdis ir vērstas augšup kā roze, tajā brīdī Es jums vedīšu atbrīvotāju… Tas Kungs dod nāvi un dzīvību, Viņš noved lejā kapā un paceļ atkal augšā; un tā viņi tiks novesti lejā, līdz to kājas būs kapā, un tūlīt Es viņus pacelšu augšā.”

Jēzus Saviem klausītājiem sacīja: “Redziet, jūsu nams būs atstāts, un Es jums saku: jūs Mani neredzēsiet, tiekāms nāks diena, kad jūs sacīsit: svētīts, kas nāk Tā Kunga Vārdā!” (Lk.13:35)

Tikai tad, kad Israēls vēlēsies Jēzu par savu Pestītāju, Viņš nāks un atjaunos Savu tautu. 1921. gadā Konstantīns Brunners izteica frāzi: “Dodiet mums atpakaļ mūsu Jēzu!” Daudzi izcili jūdu zinātnieki ir paziņojuši, ka kristiešu gaidītais Pestītājs gluži labi var izrādīties jūdu Mesija.

Jeremijas 14:8 saka: “Israēla cerība, glābējs bēdu laikā”. Izredzētās tautas vēsture ir bezcerīgu situāciju sāga, kas joprojām turpinās un kurā Dievs atklāj Savu godību. Austrumu valodu profesors soms Jussi Aro izdara vērtīgu novērojumu pētījumā par ugāru tekstiem no Ras Shamra. Šajā semītu valodā, kurā runāja ap 1500.-1200.gadu pirms Kristus dzimšanas, vispār nav vārda “cerība”. Cerība ir Bībeles radīts jēdziens, jauna dzīves perspektīva. Varbūt nav nejaušība, ka Izraēlas nacionālās himnas nosaukums ir Ha-Tiqva – “cerība”. Tomēr kristiešu cerība ir noenkurota mūžībā. Jēzus dod mūžības cerību mūsu bezcerīgajam laikam.