Īsta Dieva slavēšana Garā
Mana dvēsele slavē To Kungu, un mans gars gavilē par Dievu manu Pestītāju. [Lk.1:46-47]
Kas domā Dievu slavēt ar daudziem daiļrunīgiem vārdiem, saucieniem un nemitīgu skandināšanu, tas rīkojas, itin kā Dievs būtu kurls vai arī nekā nezinātu itin kā būtu nepieciešams Viņu pamodināt un pamācīt.
Šādi neprātīgi maldi gan drīzāk dara Dievam kaunu un negodu, nevis slavē un godā Viņu.
Turpretī tas, kas dziļi sirdī labi pārdomā Viņa dievišķos darbus, uzlūkodams tos ar apbrīnu un pateicību, pāri plūstošā dedzībā, vairāk ar sirds gavilēm, nevis runāšanu, tā ka vārdi plūst paši no sevis, nesacerēti un neizdomāti, kad vārdi izlaužas pār lūpām un paceļas augšup līdz ar garu, kad tie iegūst dzīvību, rokas un kājas, jā, kad visa miesa, visi tās locekļi reizē vēlētos runāt – tā ir īsta Dieva slavēšana Garā un patiesībā; šādi vārdi ir – uguns, gaisma un dzīvība.
Mūsdienu modernā pasaule ir pārsātināta ar baudām, kārībām, emocijām, prātniecību un grēku. Tāpēc viena daļa ticīgo piedauzās un netic bērnišķīgai slavēšanai. Cilvēka miesa ir vāja, viltīga un slinka. Runa nav par emocijām, bet par to, kam pieder mana miesa. Runa nav arī par to, kas ir pareizi – skaļa slavēšana ar paceltām rokām vai klusas lūgšanas uz ceļiem Dieva priekšā. Bet vai kristietis pagodina Dievu ar savu viengabalainību (gars, dvēsele, miesa). Runa nav par lūgšanas formu, bet par sirds attieksmi. Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā.
Manas rokas, kurām es pārgriezu vēnas (kad biju absolūti neticīgs), šodien ir paceltas pateicībā Dievam par glābšanu.
Mīļie e-baznīcēni, bija laiks, kad mani krietni mulsināja Jēzus sacītais: “Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā.” [Jņ.4:23]
Biju dzirdējis dažādus skaidrojumus šiem Kunga vārdiem, taču tie bija tik pretēji, ka nācās sekot berojas kristiešu piemērām [Ap.17:11] un meklēt Sv.Rakstos.
Un galu galā nonācu pie slēdziena, ka šie vārdi attiecas uz jebkuru kristītu avi, kas dzird sava Gana balsi.
Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus Vārdā, esat tērpušies Kristū, [Gal.3:27] un Jēzus Kristus ir ceļš, patiesība> un dzīvība. [Jņ.14:6]
Jo ikviens, kurš kristīts Trīsvienīga Dieva [Mt.28:19] vārdā, dabū grēku piedošanu un saņem Svētā Gara dāvanu [Ap.d.2:38] un saņēmuši dievbērnības Garu, Tas liek mums saukt: Aba, Tēvs! [Rom.8:15]
Kas savu dzīvību tur mīļu, tam tā zudīs…
…Tava žēlastība ir labāka par dzīvību. Manas lūpas lai Tevi slavē.
Tā es Tevi teikšu visu mūžu. Tavā Vārdā pacelšu savas rokas. (Ps.63:4-5)
…es Tev pateikšos lielā draudzē, ļaužu pulkā es Tevi slavēšu. (Ps.35:18)
…dziediet Dievam psalmus, himnas un garīgās dziesmas pateicības pilnām sirdīm! (Kol.3:16)
āmen