Izsauktie no pasaules
“Es Tavu Vārdu esmu darījis zināmu cilvēkiem, ko Tu Man no pasaules esi devis.” [Jņ.17:6a]
Darīt zināmu Vārdu, nenozīmē neko citu, kā Tēva pagodināšanu, un tas, ko Jēzus par Tēvu sludināja, ir atklāts mūsu sirdīm, proti, ka Viņš ir laipns un žēlsirdīgs Tēvs, ka Viņš ieved mūs savā žēlastībā, piedod visus mūsu grēkus, atpestī mūs no nāves un velna, aizsargā un palīdz visās bēdās un postā, bez mūsu pašu darbiem vai nopelniem, bet vienīgi savā tēvišķajā laipnībā caur Jēzu Kristu savu mīļo Dēlu.
To Viņš slavē un godina, un māca, tic un apliecina, un cildina Tēvu, paaugstina un pauž Viņa Vārdu, lai visi tie zinātu kā Viņu uzrunāt, kā Viņu uzlūkot, un kā Viņu pielūgt. Visi tie, “ko Tu Man esi devis.” [Jņ.17:9]
Tā kā vienīgi Viņš pats paaugstina Tēva Vārdu un atļauj to sludināt, tāpat neviens nevar izprast un aptvert šo paaugstināšanu, kā vienīgi Viņam dotie. Pārējos tas aizvaino, un viņi to apstrīd. Viņi ir tāda ļaunuma pārņemti, ka to vajā un zaimo.
Viņi tā reaģē, jo tas ir pilnīgā pretrunā visai viņu gudrībai un svētumam, un pilnīgi atšķirīgs no visa tā, ar ko viņi lepojas.
Bet tie, kas ir aicināti piedalīties Evaņģēlijā un šajā paaugstināšanā, tas ir, pie Kristus Vārda, un darīt to nopietni, tas ir, iegūt iekšēju pārliecību un ticēt tam, noteikti ir no pasaules izsauktie, Kristum Tēva dotie.
Viņam dotos Viņš sargās un nepieļaus, lai neviens nepazustu.
Ieskaties