Mācītāja Jāņa Bitāna acīmredzamās pārvērtības
Latvijas Evaņģēliski luteriskai baznīcai [turpmāk – LELB] piederīgā mācītāja Jāņa Bitāna vizualā tēla pārvērtības pārsteigs ikvienu, kas kādu laiciņu viņu nav redzējis.
Aplūkojot attēlus, kuros redzams kāds LELB sarakstos esošais garīdznieks bija toreiz un kāds ir tagad, ir vērojamas acīmredzmas pārvērtības. Paliek neskaidrs vai Jānis Bitāns uzaudzējis hipsteriem līdzīgo bārdu, sekojot pēdējām modes tendencēm vai kādu citu nezināmu untumu vadīts.
e-BAZNICAs pārstāvis mēģināja noskaidrot no paša mācītāja par izskata maiņas iemesliem un vai tam neesot kāds reliģisks motīvs. Taču Jānis Bitāns pauda neizpratni par jautājumu un izvairījās no konkrētas atbildes apgalvoja, ka izskatoties, kā izskatoties.
Ja ņem vērā LELB mācītāja aizraušanos ar harizmātiskajām un pareizticīgo prakšu un mācību iejaukšanu savās draudzes dzīvē, tad nebūs nekāds brīnums arī paša Jāņa Bitāna vēlme līdzināties pareizticīgo garīdznieku vizuālajam tēlam.
Saskaņā ar LELB oficiālajā mājas lapā atrodamo informāciju Jānis Bitāns ir ordinēts 1993.gada nogalē, kad tika nosūtīts kalpošanai uz Saldus Svētā Jāņa evaņģēliski luterisko draudzi. Kopš 2002.gada savas mācītāja gaitas turpina Liepājas Svētās Annas, Pāvilostas Svēta Pētera un Pāvila, Ziemupes draudzēs.
Objektīvi jau pareizticīgo praksēs nav gandrīz nekā tāda, kas nesapasētu ar luterāņu praxēm. Kristieši vien ir.:)
Noskatījos dažus Youtube video ar Jāņa Bitāna uzstāšanos. Domāju, ka viņs ir Pareizticīgo priesteris kas kalpo LELB draudzēs.
Kādreiz arī biju skeptiskāks par Jāņa kalpošanu, īpaši harizmātu periodā, bet tagad klātienē pārliecinājos, ka viss kārtībā.
Nav taču Austrumu baznīcas kristīgā tradīcija nez kāda herēze un no Austrumu kristiešiem var pamācīties labas lietas garīgai dzīvei.
Mums, luterāņem, parasti uzsvars ir uz konceptuāli pareiziem lasāmiem tekstiem, t.i.atziņas vairošanu, bet Austrumu tradīcija uzsver lūgšanu dzīvi.
Rodas jautājums, kāda loma luteriskajā mācībā ir mācītāja izskatam?
Absolūti nekāda.
Tā vismaz vajadzētu būt. Nav nekāda starpība, vai mācītājs tērpies līdzīgi pareizticīgo priesterim vai kaut vai Romas pāvestam. Raksti nedz pavēl kādu noteiktu izskatu, ne arī aizliedz. Absolūta kristīga brīvība.
Interesanti, ka komentējot šo rakstu nevarēju iedomāties, ka pēc pāris dienām nāksies piedalīties divās Jāņa Bitāna lekcijās par lūgšanas tēmu.
Radās iespaids, ka mācītājs ir nopietni pievērsies runāšanai mēlēs, dziedināšanai, brīnumiem, ir skabarga LELB vadībai ar saviem uzskatiem, iesmej par Romas katoļiem un Lūžņas meditētājiem, nopietni tic eņģeļu varai.
Nu ļoti kolorīta persona. Ārskats-apģērbs un krusta zīme liecina par pareizticīgo novirzienu.
Tāds iespaids radās mācītāja “cepināšanas” laikā.
Izskatās, ka pēdējos padsmit gados nekas nav mainījies, harizmatisma un pravoslavu perēklis Kurzemes pusē joprojam pūžņo… galvenais būt paklausīgam (vismaz izlikties par tādu) plusiņjanim un tad tā vairs nav skabarga, bet gan daudzveidība LELB iekšienē
Ieskatam paša bārdainīša domas par šo e-publikaciju no sejas grāmatas analēm:
Jā redzam tas ir tas pats lecīgais un iedomīgais pašpuika, kurš nu ir iekopis apmatojumu uz savas sejas, bet kurš uzskata, ka nepiederēšana konkrētai draudžu apvienībai automātiski neizslēdz no Kristus Baznīcas.
Acīmredzot tas būs iemesls, kāpēc ar pravoslavu-harizmātu fīčām apaugušais garīdznieks joprojām paliek baznīcā, kas ietver vārdu “luteriskā”
Nezinu manuprāt nesmuks raksts, skaidrs, ka tā ir publicitāte un tā, bet vai tad nevajadzētu labāk rakstīt, vai celt gaismā, tās ačgārnības ko J.Bitāns lieto savā praksē, negodīgi paliekot kā luterānis( kā ļoti daudzi).
Dieva vārds mūs taču aicina cīnīties par Evaņģēlija ticību, par skaidru un saprotamu mācību, vai nē?
Interesanti būtu aiziet uz J.Bitāna vadītu dievkalpojumu. Lekcijās kļuva zināms, ka tiek svētīts ūdens kas noder dažādām svētdarbībām, dievkalpojumos tiek kūpināts vīraks. Harizmātiskās izdarības savulaik Saldus gregorskolā ir bijušas tādas, ka pat Jaunās Paaudzes misionāri esot skrējuši skatīties. Tas no viņa runas, ar nelielu lepnumu. Neskatoties uz to tomēr kādā frāzē viņš izteicās, ka ir luterānis.
Štrunts par to visu, es uz tādām lietām esmu imūns. Bet, žēl, ka daži draudzes vīri to visu konspektēja un ierakstīja audio savos telefonos.
Kas notiek ar cilvēku pēc nāves? Vispirms viņš satiekas ar savu sargeņģeli.
Cody, es gan nevaru atrast Dieva vārdā, ka mēs esam imūni pret maldiem, daudzie Dieva vīri ir aizgājuši maldos un vai nav tā, ka tieši tad kad mums šķiet ka esam imūni notiek vistrakākais pavērsiens? (Gal.6:1; Mt.24:24; 1.Kor.10:12).
Kur Tu izrāvi to satikšanos ar sargenģeli?
Bija reiz tāds gadījums: Baķuška atnāk iesvētīt biznesmeņa jauno ofisu. Ienāk priekštelpā, satiek sekretāri, tā savos uzdevumu augstumos: lūdzu, baķuška, jūsu mētelīti, sēdieties šeit; diemžēl, priekšnieks nedaudz kavējas, atvainojās un lūdza uzgaidīt. Nu labi, baķuška ieņem piedāvāto vietu, sēd, bolās. Sekretāre: varbūt baķuška vēlas kafiju, tēju, sulu, vīnu, šņabi, konjaku? Baķuška: Labi… un arī alu! :D
Jāni, mana imunitāte izpaužas kā imunitāte pret maldiem. Lai vai kāda būtu lektora, macītāja autoritāte, viņu mācību neuztveru kā nemaldīgu patiesību. Kā jau iepriekš tika minēts, ka LELB ir daudzveidība.
Par to satikšanos ar sargeņģeli teica J.Bitāns.
LELB (mācības un prakses) daudzveidība ir tieši pārņemta no Romas pāvestības – garīdzniecība var darīt un sludinat jebko, ja vien ir pakļāvīga arhi
pāvestamvanagamlūk šis bārdainis ir tipisks piemērs
Jā, Robert tā ir, bet es tomēr gribu teikt, ka lelb un luterisks nav viens un tas pats, un gribu apgalvot, ka iekš lelb ir luterāņu draudzes, patiesi kristieši un Dieva kalpi.
Pilnīgi piekrītu…
LELBam vārdiņš “luterisks” ir saglabajies tikai vēsturiski…
jau gadu desmitus mērķtiecīgi tiek gruntēta pamats pārveidot LELB par Latvijas baznīcu (pec anglikānisma parauga (anglikani = Anglijas baznīca))…
esmu arī dzirdējis atziņu, ka LELB nekad nav bijis luterisks… jau kops dibināšasnas brīža (1922.gada)
Cik atceros “Luterāni”, bija kādas publikācijas no Ilāra Plūmes saistībā par satversmi, sinodēm un arhibīskapiem.
Robert, dzirdēt jau mēs varam daudz ko, bet par pamatu droši būtu jāņem Dieva vārds, satversme, vienprātība. Mēs jau katrs gribam to ideālo vidi, bet realitāte ir savādāka un galu galā, piepildās Dieva vārds.
Laikam jau tas lielākais lūzuma punkts notika ap 2005.gadu?
Protams, protams, tā tas ir, ka sludinātais vārds ir jātur svarīgāks par sludinātāja izskatu. Tā pat arī miesa ir svarīgāka par apģērbu, bet dvēsele svarīgāka par miesu. Bet dvēseles stāvoklis mūžības priekšā (proti ticības jautājums) ir tas izšķirošākais.
Tā jau gan ir, ka ticību mēs nevaram redzēt, taču ticības darbus varam. Tā pat mēs zinām, ka ticības darbus ir iespējams imitēt (t.s. liekuļot). Labu imitāciju (viltojumu) reizēm grūti atšķirt pat ekspertiem (kur nu vēl vientiešiem). Tieši pareizās ticības trūkums bieži mēdz izprovocēt ‘īpašo garīgumu’, kas šādi ‘apdāvinātos’ izceļ uz apkārtējo fona.
Piemēram, daudziem patīk Elviss Preslijs… kādam tas saistās vienkārši ar labu mūziku, cits to vien klausās; viens grib attīstīt savu talantu, sacenšoties ar viņu meistarībā, bet cits iedomājas sevi jau viņam līdzīgu esam, (ārēji iztaisoties pēc sava elka imidža). Elku kalpība jau tā arī izpaužas – vēlmē līdzināties savam elkam (ja nav iespējams pēc sūtības vai būtības, tad vismaz ārēji).
Ja Jānis Bitāns pēc sava ārējā imidža būtu pārtapis ‘nu kā izspļauts’ E.Preslijs… vai tas nebūtu interesanti pajautāt: “kāpēc?”
Redziet, bieži vien ārējā ‘pārlieku garīgā nopietnība’ neliecina vis par garīgo briedumu, bet par iekšējo nedrošību, kura (gadiem ejot) jāslēpj aiz ‘aizvien nopietnākām’ maskām.
Jā, bet tāpat uz pieņēmumiem mēs nevaram balstīt apgalvojumus, vajag vairāk argumentācijas! Jo vientiešiem galva griežās.:)..un to arī izmanto gudrie vīri.
Nedzenies pēc augstākās (citas) gudrības kā Rakstu (skat. Ps. 111:10; Sal.pam. 3:20; Sal.pam. 4:7;Sal.pam. 4:11; Sal.pam. 9:10;Sal.pam. 15:33;Sal.pam. 18:4;Sal.pam. 19:27; Sal.pam. 21:16; Sal.pam. 22:17;Sal.pam. 26:7; Sal.māc. 1:16; Sal.māc. 1:18; Sal.māc. 2:12;Sal.māc. 2:15; Sal.māc. 7:12; Sal.māc. 7:25; Sal.māc. 8:16; Sal.māc. 9:10; Sal.māc. 10:1)
Nemeklē savā prātā argumentus, pierādījumus … ir lietas kas apslēptas gudrajiem un prātīgajiem un atklātas Dieva bērniem (Lk. 10:21)
Paldies Tāli par brīnišķīgajām Rakstu vietām. Lai Dievs svētī brāļi un māsas Jēzū Kristū.
Ņem par labu, Jāni ;)
Katrā laikā arī pats vari droši izmantot e-bībeli
Ieraksti meklētājā vēlamo vārdu (piemēram, “gudrības”), un redzēsi,
Tur palika vēl pa kādai no(bez manis jau izceltajām) svētīgām Rakstu vietām.