Jānis Rainis: Dzīves sējējs
Apstulbis tu domās stāvi, Acis skatās stīvi:
“Viņš, kas sēja dzīvi, Tagad ievācis ir nāvi !?
Viņš, kas devis visu labu, Tagad saņem ļaunu,
Tagad izcieš kaunu, Projām vests uz moku stabu.
Viņš, kas lielo vaļu paudis, Tagad sietām rokām
Iet uz nāves mokām, Un to ved tie paši ļaudis !
Jā, tie ļaudis ir tie paši, Kas pie Viņa nāca
Klausīt, kā tas māca: Brīvi gūt un celties plaši !”
p-atiesības p-audējs p-liekšāns, he he
man gan tas jānis patīk
progresīvs un rosinošs
un pozitīvs visnotaļ
[varbūt ne par tēmu, bet paturpinot talyc, visvairāk man patīk Raiņa ‘trimda’ Šveicē, kas skan tā nepatīkami kā jebkurš izsūtījums, ja vien nezinām, kādi skati kalnainajā Kastaņjolā pie Lugano ezera! Es arī tādu ‘trimdu’ gribētu – uz neatgriešanos:))]
jaa, tas ir patiešām iedvesmojoši
sauloties pie lugano un reizē cīnīties par latvijas brīvību, kas nezin…
..un kas nezin, ka Rainis L-jā atgriezās ar savām idejām, kad laiki jau bija mainījušies un viņa idejas bija paspējušas kļūt neaktuālas..
labo paturēt to kas nav labs – atmest!!
latviešiem ir dzejnieku vesels bars…
citi lasāmi un aizmirstami…