Jaunu garu un jaunu sirdi
Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi. [Ec.36:26]
Jauna sirds. Vai man tāda ir?
Jautājums ir nopietns. Tas Kungs Saviem ticīgajiem ir solījis piešķirt jaunu sirdi, un šajā ziņā ikvienam ir sevi jāpārbauda.
Jo, ja man nav jaunas sirds, es nepiederu Dievam. Bībele saka: “Ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder Viņam” [Rom.8:9].
Tam jābūt nopietnam sevis izmeklēšanas un pašpārbaudes brīdim. Jo, ieskatoties dziļāk sevī, es atklāju daudz ko no vecās grēcīgās sirds: ļaunas domas, neticību, ka Dievs valda un nosaka manu dzīvi, centrēšanos uz sevi, nelabvēlīgu attieksmi pret apkārtējiem utt.
Kāda ir šī jaunā sirds un kā to pazīt?
Vispirms jaunā, ticīgā, sirds tiesā pati sevi un gūst patvērumu pie Jēzus. Bībele saka: “Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti” [1.Kor.11:31].
Jaunajai sirdij, stājoties Dieva priekšā un dzirdot svētās Bauslības spriedumu, ir raksturīgi netaisnoties un neaizbildināties; nožēlā tā atzīst savu vainu un raizējas par saviem grēkiem.
Tad šī sirds atrod patvērumu pie Dieva Dēla un mūsu Brāļa Jēzus, kas uzņēmies visu sodu par mūsu grēkiem. Raksti saka: “Neviens, kas uz Viņu paļaujas, nepaliks kaunā” [Rom.10:11].
Vecā, neticīgā un neatdzimusī, sirds par to neko nezina, jo baidās vienīgi no grēka sekām, nevis no paša grēka. Vecā sirds nenāk pie Jēzus, bet drīzāk bēg no Viņa.
Paldies Dievam, kas cilvēkam piešķir jaunu sirdi, kura meklē Viņa patvērumu, mīl Dievu un vēlas dzīvot saskaņā ar Viņa baušļiem!
Savukārt viss ļaunais, ko tu sevī jūti un pazīsti, pieder tavai vecajai dabai, ko Bībele sauc par miesu. Tava vecā daba nepakļaujas Dieva Bauslībai, jo tā to nespēj [Rom.8:7].
Nezaudē drosmi, ja, būdams kristietis, tu jūti savu veco, ļauno dabu, kas vēl arvien mājo tevī. Nāc pie Jēzus un visu sūdzi Viņam, lai saņemtu jaunu spēku dzīvot pēc Dieva prāta un par godu Viņa svētajam vārdam.
Ieskaties