Jēzus – dievišķais Glābējs
Mākslinieks Vinslovs Homērs 1884.gadā izstādīja savu dramatisko gleznu. Laikraksts New York Times nekavējās to apjūsmot kā gleznu, kas ataino traģēdiju ar laimīgu iznākumu. Vai nu Homērs to apzinājās, vai nē, bet viņa glezna spilgti parāda pašu Dieva pestīšanas darba būtību caur Kristu! Cilvēka grēka “traģēdija” un “krahs” nonāk pie “laimīga iznākuma” pateicoties Jēzum, mūsu Glābējam.
ĀRKĀRTĪGI LIPĪGA MALDU MĀCĪBA – MĒS VARAM SEVI IZGLĀBT AR TICĪBU!
Dieva žēlastības pilno glābšanu būtu vieglāk izprast, vispirms paraugoties uz kādu visai izplatītu maldu mācību par to, kā Dievs mūs glābj. Bieži vien ļaudis spriež, ka Jēzus ir tāds glābējs, kurš grēciniekam pasviež glābšanas riņķi, un tam atliek tikai pie tā pieķerties.
Tomēr Bībele tā nemāca. Dievs savā vārdā saka – mēs ne vien slīkstam grēkā, bet arī neesam spējīgi ne pie kā pieķerties. Kol.1:21 teikts, ka patiesībā mēs esam naidīgi pret Dievu! Kad Dievs savā mīlestībā cenšas mūs glābt, mēs cīnāmies pret Viņu, tāpat kā slīkstošais cīnās pretī savam glābējam. Tāpēc arī luterāņu kristību rituālā, kas pamatots Dieva vārdā, tiek teikts, ka mēs esam “akli, miruši un Dieva ienaidnieki”.
Lūdziet Dievu, lai Viņš atbrīvo jūsu prātu no maldīgiem priekšstatiem par to, kā Viņš jūs glābj. Jūs pats neesat darījis neko, lai iegūtu pestīšanu. Dievs savā mīlestībā pret jums ir izdarījis visu jūsu pestīšanai, kā tas tik spilgti atainots šajā neaizmirstamajā gleznā. “Pateicoties Viņam, arī jūs esat Kristū Jēzū” (1 Kor.1:30).
Populārā maldu mācība, ka mēs spējam līdzdarboties savā pestīšanā, pieķeroties Dieva pasviestam “glābšanas riņķim”, sakņojas ļoti senā herēzē – pelagiānismā, kur cilvēks pats ir atbildīgs par savu pestīšanu. Pelāgijs noraidīja Rakstos atklāto patiesību, ka cilvēks ir dzimis grēcinieks (Ps.51:7; Rom.5:19) un iedzimtā grēka dēļ pats no sevis nespēj darīt neko labu (Jņ.15:5; Rom.7:18). Pelāgijs sprieda, ka cilvēks var atsaukties Dieva aicinājumam, ja vien viņš apņemtos tā darīt. Pelāgijam pestīšana nebija atkarīga no Dieva glābšanas darba, bet gan no paša cilvēka apņemšanās.
Raksti liecina, ka pestīšana ir tikai un vienīgi Dieva darbs: “Viņš mūs ir izrāvis .. un pārcēlis sava mīļā Dēla valstībā” (Kol.1:13, sk. arī Ps.62:2). Un: “Kristus par mums bezdievīgajiem ir miris tanī laikā, kad vēl bijām nespēcīgi .. kad vēl bijām grēcinieki” (Rom.5:6-8). Savas pestīšanas labā cilvēks nedara pilnīgi neko! Bet Jēzus saka: “Mans Tēvs .. darbojas, tāpēc arī Es darbojos” (Jņ.5:17).
KO DIEVS SAVĀ ŽĒLASTĪBĀ DARĪJIS TEVIS DĒĻ!
Glezna palīdzēs skaidrāk saskatīt Rakstu izpratni par pestīšanu. Novieto šo attēlu sev acu priekšā, lai ik dienas varētu priecāties par visu, ko Dievs tevis dēļ ir darījis pat tad, kad biji pret Viņu naidīgs (Kol.1:21). Raugoties uz gleznu ielāgo, ka slīkstošā sieviete nespēj turēties pie sava glābēja. Vienīgi glābējs var viņu noturēt! Tāpat arī Jēzus – nevis vienkārši pasviež glābšanas riņķi ar domu, ka tu to satversi, bet ir glābējs, kurš lec ūdenī tev pakaļ. Viņš tevi satver, piesienot pie sava svētā vārda “glābšanas virves”. “Viņš mūs ir izrāvis” (Kol.1:13) nozīmē to, ka pestīšana nav atkarīga no taviem centieniem, pat ne no tavas personīgās izvēles, bet vienīgi no Dieva darba, kas piepildīts Kristū tevis dēļ: “Cilvēks nekā nevar ņemt, ja tas viņam nav dots no debesīm” (Jņ.3:27).
Dievs grib, lai tu pazītu izglābtā prieku un paļāvību, kura dzīve pamatota nesatricināmā pārliecībā par Jēzus pabeigto darbu, “kurā mums dota .. [mūsu] grēku piedošana” (Kol.1:14). Ar Kristus grēkus mazgājošajām asinīm, kas izlietas pie krusta, un Viņa nāvi uzvarošo augšāmcelšanos no kapa, Dievs patiešām ir tevi izglābis un tevi pārcēlis mūžīgajā sava mīļā dēla valstībā. Paļaujies uz Kristus spēku noturēt tevi, nevis uz saviem spēkiem turēties pie Viņa. Esi drošs, ka ar Viņa spēku nekas “mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā” (Rom.8:39).
Ieskaties