Jēzus Kristus – Kēniņš

Būdams mūžīgais Dieva Dēls, Kristus ir arī Ķēniņš. Kad Dievs kļuva cilvēks, Viņa mūžīgais spēks un godība tika doti cilvēkam.

Tādējādi varētu teikt, ka cilvēks Jēzus, kurš dzimis Betlēmē, audzis Nācaretē, miris pie krusta Golgātā un augšāmcēlies trešajā dienā, būs Ķēniņš mūžīgi un “Viņa valstībai nebūs gala” (Lk.1:31-35). Būdams pazemots, Viņš nelietoja savu spēku un varenību (Fil.2:5-11). Dažkārt Viņam nācās to atklāt un kā piemēru tam varam minēt Viņa apskaidrošanos kalnā (Mt.17:1-8) un Viņa brīnumdarbus. Viņa vara, spēks un godība pilnībā atklājās Viņa paaugstināšanas laikā (Mt.28:18). Saskaņā ar Rakstiem, ir trīs dažādas valstības. Tās ir ļoti atšķirīgas, bet tām ir arī kaut kas kopējs – Kristus, to valdnieks. Šīs valstības tiek sauktas par spēka, žēlastības un godības valstībām.

Spēka valstība pastāv šajā pasaulē, lai gan ārpus baznīcas tās pastāvēšana nebūs mūžīga. Kad Jēzus Kristus Evaņģēlijs būs pasludināts visām tautām, pasaulē pastāvošā kārtība beigsies (Mt.24:14) un spēka valstība vairs nebūs nepieciešama. Tā nav līdzīga nevienai redzamai valstībai vai valstij. Tā ir valstība bez robežām. Tajā Kristus valda pār sauli un vēju, lietu un ūdeni. Viņam pieder vara pār kokiem un puķēm, dzīvniekiem un cilvēkiem. Viņš valda ar ķēniņu, valdnieku, valdību un amatpersonu starpniecību. Nekas nav par lielu vai par mazu, lai nevarētu tikt radīts, vadīts, saglabāts vai apturēts ar šo spēku. Mēs nezinām neviena cita, kam “dota visa vara debesīs un virs zemes” (Mt.28:18), un tādēļ Kristus ir “kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš” (Atkl.17:14).

Žēlastības valstībā ir citi likumi, nekā pasaulīgās valstis. Pār to valda Kristus un vada tās pavalstniekus ar Dieva vārdu un Svētā Gara līdzekļiem. Kristiešiem jādzīvo pēc Dieva vārda, tā vadītiem un mācītiem “Ja jūs paliekat manos vārdos, jūs patiesi esat mani mācekļi” (Jņ.8:31) Spēka valstība ietver sevi visus cilvēkus. Žēlastības valstībā ir citādi. Tur pieņem vienīgi tos, kuri piedzimuši no augšienes. (Jn.3:3-8), jo “Viņš mūs izrāvis no tumsības varas un pārcēlis sava mīļā Dēla valstībā” (Kol.1:13).

Kādu dienu pienāks beigas arī žēlastības valstībai. Katram atsevišķam cilvēkam tās iestāsies līdz ar viņa nāvi. Pasaulei un cilvēcei kopumā šis beigas pienāks, kad vairs nebūs ne laika, ne žēlastības. Tad vairs nebūs iespējams klausīties Evaņģēlija vārdus vai saņemt grēku piedošanu. Šīs beigas iezīmē pastarās dienas nākšana. Kad tā pienāks, žēlastības valstība tiks nomainīta ar godības valstību.

Svētie Raksti mums dod skaidru un noteiktu godības valstības apraktu. Tās galvenās īpašības – pilnīga uzvara pār visu ļauno, tieša Dieva klātbūtne (1.Jņ.3:2) un visbeidzot – pastāvīga Tēva un Viņa Jēra godināšana. Tad Dieva un Viņa ļaužu valstībā vairs nebūs nekā netaisnīga. Visi strīdnieki un izsmējēji būs klusi, bet visi tie, kuri savas dzīves laikā bija pilnīgi atkarīgi no Dieva tādēļ, ka viņos pašos trūka .gaismas un taisnīguma, kas notiks ar tiem? Uz tiem attiecas vārdi: “Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs atspīdēsiet līdz ar Viņu” (Kol.3:4).