Jēzus mācību sarunas hronoloģiskā secībā
Tieši tāpat, kā līdzības var iedalīt vienotās grupās, arī sarunas var iedalīt plašākās daļās, kaut arī sinoptiķu – Mateja, Marka un Lūkas – sakritība visvairāk iezīmējas brīnumu aprakstā.tikai katra evaņģēlija pamatdabu, bet arī tā mērķi.
Mēs bieži atklājam, ka darbi un sarunas tik pilnīgi saskaņojas kopā, ka ir grūti izrēķināt, pie kuras daļas katru vajadzētu iedalīt. Šķiet, ka Jēzus brīnumu liecības vērtība tika uzskatīta par svarīgāku nekā Viņa individuālās sarunas. To ilustrē tas, ka 13 brīnumi ir atstāstīti 3 vai 4 evaņģēlijos, 8 – divos evaņģēlijos, 6 tikai Jāņa evaņģēlijā un 5 tikai Lūkas; Matejam un Markam nav neviena neatkarīga brīnuma pārskata. Jāņa un Lūkas neatkarība skaidri parādās Jēzus mācību sarunās.
Jēzus kalpošanas sākuma posmi
JERUZĀLEME | Matejs | Marks | Lūkas | Jānis |
1. Nikodēms klausās par jaunpiedzimšanu | 3:1-21 | |||
SAMARIJA | ||||
2. Samariete un dzīvais ūdens | 4:4-26 | |||
Kalpošana Galilejā | ||||
3. Jēzus attiecības ar Tēvu | 5:17-47 | |||
4. Kalna sprediķis | 5-7 | 6:17-49 | ||
5. Ceļš pie Tēva ir caur Dēlu | 11:25-30 | |||
6. Jēzus – dzīvības maize | 6:22-71 | |||
7. Tradīcija un liekulība | 15:1-20 | 7:1-23 | ||
8. Pazemošanās un piedošana citiem | 18 | 9:33-50 | 9:46-50 | |
9. Kristus – pasaules gaisma | 8:12-30 | |||
10. Jēzus un Ābrahāma mantojums | 8:31-59 | |||
Perejas darbības periodi | ||||
11. Jēzus – labais Gans | 10:1-21 | |||
12. Pastāvība lūgšanā | 11:1-13 | |||
13. Jēzus vara un farizeju mācības nekonsekvence | 11:14-54 | |||
14. Ticības dzīve, tās pamati un virzītājspēks | 12:1-59 | |||
15. Dieva Valstības nākšana | 17:20-18:8 |
Ciešanu nedēļas laikā dotā mācība
Sarunas otrdienā | Mateja | Marka | Lūkas | Jāņa |
16. Farizeju norāšana | 23:1-39 | 12:38-40 | 20:45-47 | |
17. Mācība par beigu laiku | 24-25 | 13 | 21:5-38 |
Sarunas ar mācekļiem ceturtdienā | ||||
18. Jēzus ir Ceļš, Patiesība un Dzīvība | 14 | |||
19. Jēzus – īstais vīnakoks | 15 | |||
20. Vajāšanas un Svētā Gara mierinājums | 16 | |||
21. Jēzus lūdz par Saviem sekotājiem | 17 |
Mēs atkal redzam, ka Jānis ir pierakstījis vienpadsmit plašas pamācošas sarunas, par kurām pārējie evaņģēlisti vispār neko nesaka. Līdzīgā kārtā neatkarīgas sarunas ir apkopojis Lūka, it īpaši no Perejas perioda. Visi sinoptiskie evaņģēliji ir saglabājuši Jēzus attieksmi pret farizejiem, kā arī Viņa mācību par beigu laiku. Reizēm tiek izteikts pārsteigums, kāpēc Jānis neko nesaka par Jēzus eshatoloģisko mācību, bet iemesls ir tāds, ka viņš par to ļoti daudz runā Atklāsmes grāmatā.
Jūdi reizēm izmanto senu aramiešu izteicienu saphra saipha – “burts ir zobens”. Evaņģēliju apkopotāji draudzei deva dārgus un vērtīgus ieročus. Patiešām rodas jautājums – kāds būtu mācekļu darbs bez viņu nodotajiem evaņģēlijiem, vai kur bez Pāvila vēstulēm būtu izzudusi viņa ietekme uz turpmāko baznīcas vēsturi. Patiešām: burts ir zobens!
Ieskaties