Kā izvēlamies mācītājus un grāmatas
Mums ir kāds likums, kā izvēlamies mācītājus un grāmatas, kas dod augstāku liecību par visu cilvēcisko. Likums ir šāds: kad meklē Kristus mācību, meklē Viņa mācības pazīmes.
Kristus mācībai visos laikos ir bijušas savas pazīmes, kas ir augstākas par visu cilvēku domām un uzskatiem. Pazīmes ir divu veidu. Pirmā ir šāda: kur vien Kristus pasludina Savu mācību, tur arvien kādas dvēseles iemanto debesis un no pārdrošiem, bezdievīgiem cilvēkiem tie top par dievbijīgiem, ticīgiem un Kristū svētīgiem cilvēkiem, un tos pabaro un uztur Viņa vārds. Otrā pazīme ir tā, ka sātans un viņa armija tad sāk savu uzbrukumu; bezdievīgā pasaule kļūst nemierīga un mācību uztver kā jaunumu, muļķību un piedauzību.
Tev jāsargās no mācības, kurā vairāk vai mazāk būtu raksturīgas šādas pazīmes, — lai cik labi šī mācība izklausītos! Tev jātaujā pēc veselīgas mācības un tās raksturīgajām pazīmēm vēsturē, tad tu atradīsi tādus labus rakstus un grāmatas kā, piemēram, tās, kuras reformācijas laikos rakstījuši vīri, kas piedzīvojuši visas šīs ticības vētras.
Turpretī mācītāji, kam pieder pasaules labvēlība, un viņu raksti, ko pasaule iecienījusi, tumsas valstībai patiesībā nenodara nekādu lielo postu. To iegaumē! Šī likuma apstiprinājumus mēs varam gūt visā evaņģēliskajā vēsturē un visu laikmetu baznīcas vēsturē.
To skaidri apzinoties, apdomāsim arī to, ka mūsu personiskās domas un gaume mūs var aizvest pavisam nepareizā virzienā, jo pēc šīs mācības un tās pazīmēm mums ir jāizvērtē arī pašiem sevi. Var gadīties, ka sākumā mums patiesā mācība nepatīk, bet ar laiku tā mūs pašus pārveido pēc savas līdzības un kļūst mums tīkama.
Līdzīgi ir ar Mārtiņa Lutera rakstiem, kas iesācējiem parasti neiet pie sirds, taču, kad viņi ir dziļāk iepazinuši ticību, tad Lutera mācība kļūst tiem tuva un dārga. Mēdz sacīt, ka cilvēks kļūst līdzīgs tai sabiedrībai, kurā uzturas. Arī tas, ka cilvēks lasa patiesi evaņģēliskus rakstus un grāmatas, viņu pašu dara par evaņģēlisku kristieti.
Ieskaties