Kā Kristus turpina dzīvot jūsos?
Jūs esat miris savos grēkos [Ef.2:1], tāpēc jūs nevarat atvērt savu sirdi Jēzum. Kristus ir Tas, kurš atver jūsu sirds durvis [Ap.d.16:14], lai dzīvotu jūsos un no tumsas ievestu Savā brīnišķīgajā gaismā. [Kol.1:13; 1.Pēt 2:9] Viņš nenāk tikai vienreiz. Viņš regulāri nāk pie jums, jūsu sirdī, lai turētu ar jums mielastu. [Atkl.3:20] Viņš nāk pie jums gan Savā vārdā, gan Svētā Vakarēdiena sakramentā.
|
BAZNĪCA |
MĀCĪBA PAR TĀ KUNGA MIELASTU |
KĀDA IR ATŠĶIRĪBA? |
|---|---|---|
| LUTERĀŅI | Luterāņi māca, ka “Tā Kunga Mielastā Kristus miesa un asinis ir patiesi un substanciāli klātesošas un patiesi tiek pasniegtas ar redzamām lietām – maizi un vīnu. Un mēs runājam par dzīvā Kristus klātbūtni.” [Augsburgas ticības apliecības apoloģija X:4] Ticīgie Vakarēdienu saņem “par drošu ķīlu un apsolījumu, ka viņiem grēki tiešām ir piedoti un Kristus viņos mājo un ir spēcīgs.” [Konkordijas formula VII:63] | Saskaņā ar šo Rakstos balstīto mācību jums nav pašam cītīgi jāstrādā un jānopūlas, lai paturētu sevī Jēzu. Viņš dzīvo jūsos, stiprina jūsu ticību un uztur jūsu dzīvību ar Savām asinīm un miesu, ko saņemat Svētajā Vakarēdienā. Jūs varat būt drošs par to, ka “Kristus ir jūsos” [Rom.8:10], kad jūs “no šīs maizes ēdat un no šā biķera dzerat”! [1.Kor.11:26] “Tiešām ne no cilvēka gribēšanas vai skriešanas – viss nāk no Dieva, kas apžēlojas”. [Rom.9:16] “Jo Dievs ir tas, kas pēc Savas labās gribas rosina gan jūsu gribēšanu, gan darbošanos”. [Fil. 2:13] |
| BAPTISTI | “Tā Kunga mielasts ir simbolisks paklausības akts, ar kuru baznīcas locekļi, baudot maizi un vīnakoka augļus, piemin Izpircēja nāvi un gaida uz Viņa otro atnākšanu” [The Baptist Faith and Message, #VII]. Citiem vārdiem, baptisti noliedz to, ka Kristus miesīgi ienāk jūsos, kaut arī Viņš saka: “Tā ir Mana miesa. ..tās ir Manas asinis”. [Mt.26:26-28] | Ja Svētais Vakarēdiens ir tikai simbolisks akts, tad Kristus nav reāli klātesošs maizē un vīnā. Ja Viņš nav klātesošs maizē un vīnā, tad Viņš nav klātesošs arī, lai dzīvotu mūsos un uzturētu mūs kristīgā ticībā un dzīvē. Tomēr apustulis Pāvils saka: “Vai svētības biķeris, ko mēs svētām, nav savienošanās ar Kristus asinīm? Vai maize, ko mēs laužam, nav savienošanās ar Kristus miesu?“. [1.Kor.10:16] |
| ROMAS KATOĻI | Romas katoļu baznīca par Svēto Vakarēdienu runā kā par „Svēto Komūniju [kopību], jo ar šo sakramentu mēs sevi savienojam ar Kristu, kurš mūs dara par Savas miesas un asiņu līdzdalībniekiem, veidojot vienu miesu”. [Katoliskās baznīcas katehisms, #1331] | Šis Romas katoļu baznīcas apgalvojums padara Svēto Vakarēdienu par cilvēku darbu, kurā mums pašiem jāsavieno sevi ar Kristu. Tomēr Jēzus, iestādot Svēto Vakarēdienu, teica: “Es esmu jūsu vidū kā tāds, kas kalpo” [Lk.22:27], nepārprotami norādot, ka Viņš ir tas, kurš mūs savieno ar Sevi, lai dzīvotu mūsos. [Gal.2:20] |
| REFORMĀTI KALVINISTI |
Reformātu baznīca māca, ka Kristus miesa un asinis “nav miesīgi jeb miesiski iekš, ar vai zem maizes un vīna” [Westminster Confession, XXIX:7], jo viņu Heidelbergas katehisma 76.jautājumā teikts: “Kristus ir debesīs un mēs – uz zemes”. Tādējādi viņi loģiku paceļ pāri par Dieva vārdu. | Reformāti ieslēdz Kristu debesīs un apgalvo, ka Viņš nevar būt uz zemes. Tomēr Rakstos teikts, ka tad, kad mēs ēdam Svētā Vakarēdiena maizi un dzeram no kausa, mēs savienojamies ar Jēzus miesu un asinīm [1.Kor.10:16] šeit, uz zemes, un Viņš dzīvo mūsos arī šeit, uz zemes. [Gal.2:20] |
kā parasti: skaidri, saprotami un galvenais pārskatāmi
Saskaņā ar šo Rakstos balstīto mācību jums nav pašam cītīgi jāstrādā un jānopūlas, lai paturētu sevī Jēzu. Viņš dzīvo jūsos, stiprina jūsu ticību un uztur jūsu dzīvību ar Savām asinīm un miesu, ko saņemat Svētajā Vakarēdienā. Jūs varat būt drošs par to, ka “Kristus ir jūsos” [Rom.8:10], kad jūs “no šīs maizes ēdat un no šā biķera dzerat”! [1.Kor.11:26] “Tiešām ne no cilvēka gribēšanas vai skriešanas – viss nāk no Dieva, kas apžēlojas”. [Rom.9:16] “Jo Dievs ir tas, kas pēc Savas labās gribas rosina gan jūsu gribēšanu, gan darbošanos”. [Fil. 2:13]
Tiešām draugi e-ntuziasti, ne no mūsu gribēšanas un plosīšanās!
Redzi papu, šajā luteriskajā mācībā par Sakramentu lieliski parādās, kas subjekc – Kristus, kas objekc – cilvēks. Par sofistiem šai jautājumā kļuvuši visi citi, izņemot luteriešus!
draugs ddauka, paldies, Tu man palīdzēji saprats
Redzi, ddauka, kad sāk vispārējus postulātus veidot, pamatojoties tajās Rakstu vietās, kas šķietami tajā brīdī ērtākās, tad sanāk politika labākajā gadījumā, sekta – sliktākajā.
Pievērsies ievada pēdējam teikumam un luteriskas sadaļas atšķirību pēdējam citātam vēlreiz, jo tos, šķiet, tu savā citejuma izlaidi.
Kurā Rakstu situācijā Kristus nav subjekc un c. objekc, ko?
Tātad tas nav manis viedots postulāts, bet Rakstu pamatdoktrīna!
Liekas tas, draugs Indrex, studējot LA paskrējis garām tavām ausīm.
Draugs, ddauka, mans komentārs attiecas uz tavējo 25.04.2007. 10:16 Tāpēc nesteidzies ar apšaubāmiem secinājumiem. Nesolīdi sanāk.