Kā noturēt ģimenes lūgšanas

Katram kristietim ir nepieciešams lietot Dieva vārdu un regulāri lūgt. Nepietiek to darīt tikai svētdienās. Dieva vārds ir vajadzīgs mūsu mājās un ģimenē katru dienu. Tāpat mums ir vajadzīgas ikdienas lūgšanas. Tādēļ ir nepieciešama kāda noteikta kārtība. Šo kārtību nevajadzētu uzlūkot kā kaut ko nogurdinošu vai uzspiestu, bet gan kā lielu palīdzību un svētību. Mūsu ģimenes lūgšanas var salīdzināt ar mājas ēdienreižu kārtību. Mēs ne vienmēr ar izsalkumu vai entuziasmu ķeramies pie regulārajām ikdienas maltītēm. Un tomēr mēs ēdam regulāri, jo mēs zinām, ka tas ir veselīgi. Tas stiprina mūs gan fiziski, gan psihiski. Tāpat ir ar Bībeles lasīšanu un lūgšanām. Būtu slikts paradums pievērsties tam vienīgi tad, kad mums ir “noskaņojums to darīt” vai kad mēs domājam, ka mums ir garīga vajadzība pēc tā. Tā mēs drīz piedzīvosim dvēseles badu.

Ģimenes lūgšanas var notikt no rīta vai vakarā, vai abējādi. Retāk būs iespējams tās noturēt dienas vidū, piemēram, pusdienlaikā.

Vai ģimenes lūgšanas tiks noturētas no rīta vai vakarā, vai abējādi, vai kādā citā laikā, tas būs atkarīgs no dažādajiem darbiem, kurus ģimenes locekļiem jāveic, un kad viņiem ir visērtāk sanākt kopā. Jautājums par vispiemērotāko laiku jāizlemj ģimenes locekļiem pašiem. Šeit mēs tikai izcelsim dažas svarīgas lietas, kas jāņem vērā ģimenes lūgšanu sakarā.

Ģimenes lūgšanas, kad tēvs, māte, bērni un citi ģimenes locekļi kopā nododas Dievam, neizslēdz individuālu Bībeles lasīšanu vai lūgšanas. Gluži otrādi, kopīgajai dievbijības praksei vajadzētu iedrošināt visus ģimenes locekļus lasīt Bībeli un lūgt dedzīgāk un sirsnīgāk arī vienatnē. Bērni vislabāk var kļūt par kristiešiem, kas lasa Bībeli un lūdz, ja viņi šādi tiek mācīti un audzināti no mazām dienām. Ģimenes lūgšana ir vieglākais un labākais ceļš, lai viņus neuzkrītoši ievadītu lūgšanas un Bībeles lasīšanas ceļā. Kad mēs sakām “Bībeles lasīšana”, tad šis izteiciens, protams, neizslēdz “lūgšanu grāmatu” vai citu garīgās celsmes grāmatu lietošanu, nedz arī sprediķu grāmatu lasīšanu, piemēram, svētdienās vai sestdienas vakaros. Šādas labas grāmatas ir piemēroti līdzekļi, lai vestu mūs pie “grāmatu grāmatas”, tas ir, Bībeles.

KĀ NOTURĒT ĢIMENES LŪGŠANAS

Katrs tēvs vai māte, vai jebkurš, kas uzņemas atbildību par ģimenes lūgšanu brīžiem, var izlemt, kāda kārtība ir vispiemērotākā tieši viņa mājās. Katrā regulārajā svētbrīdī vajadzētu būt Bībeles lasījumam, brīvai lūgšanai vai lūgšanai no kādas lūgšanu grāmatas, “Tēvreizei” vai vienai no abām svētīšanas formām, pēc iespējas arī kristīgam korālim vai dziesmai. Ja svētbrīži notiek gan rītos, gan vakaros, rīta svētbrīdis var būt īsāks un vakara svētbrīdis – mazliet garāks un pilnīgāks.

Jāuzsver, ka Bībeles lasījumus vajadzētu regulāri ņemt gan no Vecās, gan no Jaunās Derības, ne katrā ziņā ik reizi, taču ar regulāriem starplaikiem.

Šinī sakarā var rasties grūtības: dažiem cilvēkiem patīk izvēlēties Bībeles lasījumus saskaņā ar Baznīcas gadu. Dažādām konfesijām ir savi kalendāri vai “almanahi”, kuros Rakstu vietas ir sakārtotas atbilstoši Baznīcas gadam. – Tiem, kas vēlas atrast Bībeles lasījumus atbilstoši Baznīcas gadam, ieteicams lietot savas konfesijas Baznīcas kalendāru.

Protams, ģimene var izveidot pati savu Bībeles lasījumu tabulu. Šādos gadījumos jāievēro divas lietas. Pirmkārt, Bībeles lasījumi jāņem kā no Vecās Derības, tā no Jaunās Derības. Otrkārt, lasījumi jāturpina kādu laiku secīgi no vienas grāmatas, lai panāktu nepārtrauktību un tādējādi arī izpratni. Tāpēc, kad lasot mēs pārejam no vienas Bībeles grāmatas uz otru, pirms pabeigta pirmā grāmata, to vajadzētu darīt piemērotā vietā, kur lasīšanu var viegli atsākt vēlāk.

VISPĀRĪGI IETEIKUMI ĢIMENEI

Ir ieteicams, īpaši tad, ja jums ir mazi bērni, lai ģimenes lūgšanas nebūtu pārāk garas. Ja bērniem tās šķitīs pārāk garas, viņi domās arī, ka tās ir garlaicīgas un nogurdinošas. Tādā gadījumā lūgšanas nesasniegs savu mērķi. Šim mērķim vajadzētu būt – darīt visus ģimenes locekļus laimīgus, ka viņi ir kristieši un ka viņiem ir attiecības ar Dievu. Lūgšanām vajadzētu būt gaidītiem laimes un prieka brīžiem, pat ja mums savās lūgšanās bieži jānes Dieva priekšā bēdas, slimības, sēras un ciešanas.

Lai bērniem un jauniešiem radītu līdzdalības izjūtu lasījumos un lūgšanās, varētu ļaut viņiem piedalīties Bībeles daļu priekšālasīšanā, varbūt pēc kārtas, atbilstoši viņu spējām. Ir ieteicams arī izvēlēties dziesmas un korāļus, kurus viņi var dziedāt līdzi, piemēram, dziesmas, kas ir iemācītas Svētdienas skolā vai citur.

Visbeidzot, būtu vēlams ļaut bērniem un citiem gados jaunajiem ģimenes locekļiem uzdot jautājumus par nolasīto Bībeles tekstu vai par citām lietām, kuras pieminētas svētbrīdī. Dažiem tēviem un mātēm ir dabiskas dāvanas sarunāties ar bērniem, uzdot viņiem jautājumus utt. Šāda saruna var būt par jautājumiem, kas skarti lasījumā, attiecīgās dienas vietu Baznīcas gadā, gaidāmo svētdienu vai baznīcas svētkiem utt.

Pie visām šīm lietām vajag ķerties, tās izlemt un praktizēt draudzīgas izpratnes un mīlestības garā, nevis eksāmenu gaisotnē. Mums vienmēr jāatceras, ka bērniem nav tādu zināšanu, kādas ir pieaugušajiem, bet viņiem var būt ilgas mācīties un pieņemties “gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.” (Lk.2:52)