Kā patikt Dievam?
Kopš neatminamiem laikiem velns ir mēģinājis iemānīt cilvēkiem nožēlojamu ticīgā dzīvesveidu. Tas viņam izdodas Dieva kristīgo mācību, kas nes prieku, pārvēršot uz cilvēku vērstos rituālos un baušļos, tādējādi padarot mūsu attiecības ar Dievu par apgrūtinošām.
Velns sagroza Dieva brīnišķo svētdarīšanas mācību bezgalīgās burta kalpības doktrīnās. Šie velnišķīgie triki piepilda cilvēku dzīves ar tukšu reliģiju un draudzes arvien mazāk spēj ko darīt savu kopienu labā.
Lai būtu droši, ka velns mūs neaizvilina no Kristus prieka tukšas reliģijas muklājā, mums stingri jāturas pie Dieva vārda. Savā vēstulē Korintas ticīgajiem, apustulis Pāvils aicina mūs “pārbaudīt sevi”, vai mēs patiešām “stāvam ticībā” [2.Kor.13:5].
Lai palīdzētu saprast, vai velns jums ir licis pārprast Dieva brīnišķo svētdarīšanas dāvanu un mācību, piedāvājam sekojošos jautājumus, kā arī Bībelē pamatotas atbildes.
Mūsu svētdarītajā dzīvē Dievs VISPIRMS grib, lai mēs nedarītu ļaunu.
NĒ. Mūsu svētdarīšanas dzīvē, protams, Dievs pavēl atturēties no pasaules netiklības [1.Tes.4:3]. Neskatoties uz to, Dievam vairāk labpatīk, ja mēs savu jauno dzīvi Kristū dzīvojam ar prieku par paveiktajiem labajiem darbiem, kalpojot tuvākajam. Dievu ne tik daudz interesē tas, ko mēs NEDARĀM, [nesmēķējam, nelietojam alkoholu, nedejojam], bet gan tas, ko mēs DARĀM: mīlestības darbi Kristū. Mēs esam “Kristū Jēzū radīti labiem darbiem” [Ef.2:10].
Saskaņā ar Bībeli, taisnošana un svētdarīšana ir divas atsevišķas un savā starpā nesaistītas mācības. Taisnošana ir Dieva ziņā. Svētdarīšana ir mūsu veikums, dzīve, kādu mēs dzīvojam.
NĒ. Lai arī taisnošana un svētdarīšana ir divas dažādas Dieva mācības, tās ir savstarpēji saistītas. Taisnošana ir vienīgi Dieva ziņā. Svētdarīšana, kas rodas no taisnošanas, arī ir Dieva darbs, ar kuru viņš dod mums spēju dzīvot svētu dzīvi un darīt labus darbus viņam par prieku.
Sv.Pāvils māca, ka mūs glābj “žēlastība” bez darbu palīdzības. Jēkaba 2:24 mēs lasām, ka “no darbiem vien cilvēks top taisnots un ne no ticība vien”. Vai tā ir pretruna?
NĒ. Gan Vecās, gan Jaunās derības atklāsmēs Dievs arvien skaidri atkārto, ka mūs taisno un glābj vienīgi ticība un nevis mūsu darbi [Rom.4:1-9]. Tomēr mēs zinām, ka tāpat kā vesels koks dod labus augļus, arī pestījošā ticība vienmēr rosina uz labiem darbiem. Ticībai vienmēr seko darbi!
Bet tomēr autori varēja plašāk izskaidrot atbildi uz pēdējo jautājumu, jo netiek sniegta atbilde uz to, ka tomēr minēts vārds “darbiem”
Tātad no kādiem darbiem? Manuprāt No Kristus darbiem.
nu, …BĻJ…e-Ingar !!!
vai tu to neesi zinājis?/lasījis? … vai neesam tev stāstījuši??
ka ticība nāk papriekš’, … pēc kam seko darbi!
(un nevis otrādi :(tipa vajad tik darboties/rosīties, gan jau tad Dievs neliegs ar savas dāvanas (kā ticību, un savu žēlastību)))
– – –
ka dotu tagad vienam pa to cieto pauri ar “Kristīgās Mācības” grāmatu
talyc, tu nepareizi interpretē Jēkabu! Tur rakstīts tā, ja mēs darīsim labus darbus, tad Dievs mums ir parādā žēlastību! Tas ir, Jēkabs runā par to, kā grēkos grimušajam līkrocītim cilvēkam padarīt Dievu par parādnieku!
Vot es izdarīju 3 labus darbus, tagad Dievam ir jāiespringst un jāsagādā man mūžīgā dzīvošana, nerunājot par tādiem sīkumiem kā miljons kontā, māja, mašīna un jahta… Tak ja vēl es izdarīšu pāris darbiņus, tad šis dievs man visu pasauli liks zem kājām un pac metīsies uz ceļiem manā priekšā!
Mulder, tu nepareizi interpretē Rakstus!
Lai gan iepriekšēja nožēla un tai sekojošie labie darbi neattiecas uz artikulu par taisnošanu Dieva priekšā, tomēr nav iedomājama tāda ticība, kas varētu būt un pastāvēt vienlaikus ar ļaunu nodomu grēkot un rīkoties pret sirdsapziņu. Bet pēc tam, kad cilvēks ticībā ir taisnots, tā ir patiesa un dzīva ticība, darbīga mīlestībā [Gal.5:6], tā ka labie darbi vienmēr seko taisnojošajai ticībai un ir kopā ar to. Ja ticība ir patiesa un dzīva ticība, tad noteikti ir arī labi darbi. Patiesa ticība nekad nav viena, bet vienmēr tai līdzās ir mīlestība un cerība.
Rob, tak saprati ironiju! Es šoreiz piekrīty talyc un Robčikam, jo galu galā… tas ir Raksti!
ir jau ok, nu reizēm jau vajag….ar grāmatu pa galvu