Es Dievu Kungu teikšu [404]
Es Dievu Kungu teikšu Ar visu sird’ un dvēseli;
Es viņu slavēt steigšu Ar visu Dieva draudziti,
Lai Dieva gods top zinams. Ko viņš ir darijs man,
Tas mūžam būs pieminams; Viņš glābis arīdzan
Man no daudz lielām mokām, Kas man uzgājušas,
Ar savām tēva rokām Novērsis briesmibas.
Kad es uz Dievu saucu, Viņš gatavs bij man atbildēt;
Kad es iekš bēdām kaucu, Viņš žēligs bij man palīdzēt.
Jo kas pie Dieva turās, Tie kaunā nepaliek;
Viņš bēdās tiem jebkurās Var rādīt savu spēk’.
Ak redzat nu un baudat, Kāds mīligs mūsu Dievs!
Lab’ jums, kas uz to gaidat, – Par jums apžēlosies.
Viņš mūžam nav atstājis Tos bēdigus bez palīga;
Kas lūgdams pie tā gājis, Ir allaž dabujs padoma.
Viņš skatās uz tiem vājiem, Uz tiem nespēcigiem;
Viņš gāda par tiem bāriem Un par tiem bēdigiem.
Viņš mīlēt mūs nemitās, Ir allaž lēnprātigs;
Kad sirds mums nogurt šķitās, Viņš mums bij pastāvigs.
Tavs vārds, Kungs, mūžam tiecams, Tu topi pielūgts klusibā;
Tavs gods mūžam nebeidzams, Tu topi slavēts augstibā.
Tu zem’ un debes’ valdi, Uz tev viss lūkojās;
Tu rūktumu tiem saldi, Kas bēdās nopūšās;
Tāpēc jebkuru brīdi Es tevi godāšu
Kamēr caur pasauliti Es šeitan staigāšu.
Tiem just būs svētu prieku, No visas sirds būs līksmoties,
Kas sauc ar visu spēku, Lai slavēts Izraēļa Dievs!
Ta vārds ir godinajams, Kas dara brīnumus,
Ta gods ir sludinajams, – Ir man to slavēt būs!
To es ar prieku daru, Kamēr es dzīvošu,
Cik vien es spēj’ un varu, To mūžam slavešu.
Tu, Dievs, pats savu slavu Parādijs visai pasaulei,
Tiem vājiem klāt tu stāvi, Dar’ labu viņu dvēselei:
Tu man ar žēlastibu Un labu darijs gan;
Par tādu mīlestibu tev nākās pateikšan’.
Es gribu katru dienu Šo godu daudzināt,
To Kungu teikt arvienu Un mūžam godināt.
Ieskaties