Kad manī viss paliek pa vecam
Jūs mani saucat: Skolotājs un Kungs – un pareizi sakāt, jo tas es esmu. Ja nu es, Kungs un Skolotājs, esmu jums mazgājis kājas, tad pienākas, ka arī jūs cits citam kājas mazgājat. Jo es jums esmu devis priekšzīmi, lai jūs darāt, kā es esmu darījis. Patiesi, patiesi es jums saku:kalps nav lielāks par savu kungu, un sūtnis nav lielāks par to, kas viņu sūtījis. Ja jūs to zināt, jūs esat laimīgi, ja vien to darāt. [Jņ.13:13-17]
Kungs, Kristu,
Es eju pie Tava galda un saņemu Tavu sakramentu,
Tomēr tas nedod un nenes augļus manī,
Un ar mani viss paliek pa vecam.
Es saņemu tādu dārgu mantu,
Bet manī nav izmaiņu –
Par to esmu satraukts, to nesu Tavā priekšā, mans Dievs.
Stiprini mani Kungs, ar savu vārdu –
Tu esi gādājis man šo visdārgāko mantu – ne es;
Tu man to esi devis par velti,
Tu esi man to dāvinājis
Un Tu arī dosi un gādāsi, ka tā nes augļus manī,
Ka mana sirds mainās,
Ka vecās un samaitātās vietā
Nāk jauna – tevis dota,
Kas atplaukst un kalpo Tev un savam tuvākajam.
Ieskaties