Kad paveramies augšup!
Turpinot ieskatīties manās ceļojuma piezīmēs:
Kuldīgā aiz pujeņu apstādītas sētas debesīs slejas Sv.Trīsvienības katoļu baznīcas tornis.
Smiltenē dažādu lapu koku ieskāvumā ieslēpies evaņģēliski luteriskais dievnams.
Vidzemes augstienē Opekalnā (Apekalnā). Visaugstāk virs jūras līmeņa uzceltā baznīca Latvijā. Ja uzkāptu tornī, kas zina – varbūt Rīgu redzētu.
Viena no Latvijas klasicisma pērlēm Vidzemē – Alūksnes ev.luter.baznīca.
Kāds vietējais uzvijis ligzdu Viļakā Eržepoles pilskalnes tornī…
Pasakainā klusumā un tālumtālā Latvijas nostūrī Pasienē, kur blakus baltai baznīcai ganījās balts zirgs un debesīs peldēja balti mākoņi.
Balts tiek nokrāsots un saposts uz augstu viesu ierašanos Viļānos.
Te mazliet jāatkāpjas, lai saskatītu Līksnas Sv. Sirds Romas kat.baznīcas centrālo torņu galotnes.
Un te vēl daudz mazu un mazliet lielāku tornīšu, ja apejam Līksnas baznīcai apkārt.
Saulrietā starp koku zariem un stalažām iemirdzas sīpoltorņi Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrālei.
Paceļam uz augšu acis arī kaimiņzemē Lietuvā – Jonišķos.
Ieradumam liels spēks un to pašu izdarām arī Meškuičiai ciematā
un Šauļos.
Citas ceļojumu piezīmes « I » « II »« III »« IV »« V »« VI »
varētu noorganizēt testu- safotografēt Rīgas baznīcu torņgalus un aptaujāt tautu- kas tās par baznīcām.tas nebūtu no vieglajiem testiem, šķiet.
nav jau tā ieraduma skatīties (redzēt) un – kur nu vēl uz augšu..