Kāda ir īsta brīvība
Tad Jēzus sacīja jūdiem, kas bija sākuši ticēt Viņam: “Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi, un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus”. [Jņ.8:31-32]
Brīvība, brīvība un vēlreiz brīvība.
Ko tu dēvē par pilnīgu brīvību? Jeb t.s. brīvību augstākajā mērā.
Ar ko tu saproti neierobežotu – absolūtu brīvību?
Ļaušos minēt un teikšu, ka katram brīvība ir vairāk vai mazāk saistīta ar to, par ko viņš/viņa sevi tur. (Pasaki man, kas tu esi, un es pateikšu, kas ir tava brīvība:)
Jeb saki, …kā tev trūkst pilnai laimei?
Viens ir brīvs savos spriedumos, bet nevar atļauties pat drēbes sev nopirkt. Cits var brīvi šķiesties ar naudu, bet tam nav brīv’ atklāt savas patiesos nodomus. Daudzi izpelnās īslaicīgu brīvību ar grūtu darbu vai cītīgu krāšanu. Vēl kādam brīvība asociējas ar izkļūšanu no apcietinājuma. Turpretim dažam labam, brīvība saistās ar atļauju neierobežoti grēkot.
Vai tāda pat būtu arī Kristiešu brīvība? [Ja jau reiz mums visi grēki piedoti]. Tagad jau daudziem patīk sevi un citus priecināt ar vēsti un liecībām, kā šie kļuvuši brīvi no grēka. [Tā pat arī sīkām, paverdzinātu nelgu kopienām patīk lepoties ar savu šķietamo neatkarību].
Neatkarību, brīvību, suverinitāti… šādus lozungus vergi mēdz skandēt bez īstas ticības, ka to reiz maz dabūs un bez patiesas izpratnes par to, ko ar to īsti iesāks, ja tiešām izcīnīs.
Ideoloģiju, aizspriedumu un kārību vergi mēs esam. Visi. Jo grēko ikviens (ieskaitot kristiešus). Un brīvība ir to atzīt. Atzīt, jo tā ir patiesība. Un patiesība ir Kristus. Un Kristus ir tas, kas dara brīvu:
“Patiesi, patiesi Es (t.i. Jēzus Jņ.8:34-36) jums saku: ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs. Bet vergs nepaliek visu mūžu mājās; Dēls gan paliek visu mūžu. Ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsit brīvi.”
Paturpinot domu… Es te gribu nošķirt divu veidu brīvības. Tā viena ir svabadība, bet tā otrā ir vaļa. Un šos divus vārdus vislabāk izskaidro oriģinālvalodas no kurām tie nāk. Proti – brīvība kā krievu ,,svoboda (свобода)” un brīvība kā ukraiņu ,,voļja (воля)”.
Un taj vienā mēs nomanām verdziskas tieksmes no kaut kā atsvabināties, bet tā otrā norāda uz gribu vai centieniem.
Un zinot, ka Dievs mūs negrib redzēt kā sev naidīgus vergus, bet kā labprātīgus bērnus, tad nav grūti izsecināt par kāda tipa kristīgo brīvību Bībelē iet runa.
Ir krievēm ne tikai tādi sievu vārdi – ticība (vera), cere (naģa), mīla (ļubov), bet ir arī brīve (vaļa)