Kāda ir tava dienas kārtība?

“Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.” [Ps.119:105]

Padomā, cik nežēlīgi pret savu dvēseli izturas tie, kas liedz tai dievišķo gaismu, Dieva vārdu. Dievs ir bijis žēlsirdīgs un no debesīm mums devis redzamu žēlastības līdzekli, Savu vārdu, kura atklāsmē Viņš pats mājo un darbojas. Un visa cilvēka mūžīgā glābšana galvenokārt ir balstīta uz pareizu un cītīgu Dieva vārda lietošanu.

Tomēr mēs redzam, kā aklā un rupjā pasaule nicina un min kājām šīs dārgās pērles. Bet mēs redzam vēl ko briesmīgāku. Mēs redzam, kā tie, kas reiz tikuši apgaismoti un baudījuši labo Dieva vārdu, ir ļāvuši, lai pasaule un miesa viņus no tā atrauj, ka veselas dienas un nedēļas tiem paiet bez Dieva vārda lietošanas un savas dvēseles spirdzināšanas.

Varbūt uz mirkli tie steidzīgi piesēžas pie Dieva vārda, taču viņu sirds un domas ir pilnas ar pasaulīgām lietām. Un, gluži kā saules stari nav spējīgi sasildīt vētras un vēja apņemtu jūru, tāpat arī šāda steidzīga attieksme pret Dieva vārdu cilvēkā rada vienīgi pieaugošu nepatiku un garlaicību.

Dieva vārds ir jāsaņem ar klusu un apcerīgu garu, lai tas patiesi iesildītu sirdi. Bet šķērslis arvien ir daudzas laicīgas lietas, ko Jēzus sauca par “ērkšķiem un dadžiem”, kas uzaug un nomāc Dieva vārda labo sēklu, proti, tās ir “dzīves rūpes un prieki”, miesīgums, kūtrums, daudzās raizes un pienākumi.

Apmātas dvēseles acīm pasaulīgās lietas šķiet daudz svarīgākas par debesu lietām, un cilvēks sacīs: “Man nav laika lietot Dieva vārdu, jo jādara daudz kas cits.” Un darāmais vienmēr ir kaut kas pasaulīgs, turpretī debesu lietas šķiet tik nesvarīgas, ka tās var atstāt novārtā! Tik ļoti apmāta, apstulbota un akla ir cilvēka dvēsele!

Tu saki: “Mana aicinājuma darbi un pienākumi ir svēta lieta. Tos nedrīkst atstāt novārtā. Un, ja kāds nerūpējas par savu namu, tas ir ļaunāks kā neticīgais” [1.Tim.5:8]. Savukārt Jēzus saka: “Šo jums bija darīt un to neatstāt” [Mt.23:23].

Ja esi nevainojami rūpējies par savu darbu un ģimeni, bet esi ļāvis iznīkt savai žēlastības dzīvei, tad nāvē un pēdējā tiesā tava amata pienākumu pildīšana tevi neizglābs. Bet apgalvojums, ka tava ģimene un darbs cieš dēļ brīžiem, ko esi veltījis Dieva vārdam un lūgšanai, nāk no kārdinātāja, vecās čūskas un pagāna tavā sirdī. Tā ir tavas sirds neticība, kas nepazīst Dieva svētību un nerūpējas par debesu lietām.

Tāds cilvēks labāk desmit minūtes spēlēsies un runāsies, nekā vienu minūti lasīs Dieva vārdu. Tā tu nicini Dievu un savu nemirstīgo dvēseli! Tev ir iespēja svētīgai, cēlai un brīnišķīgai sarunai ar debess un zemes Radītāju, savu Glābēju un Svētītāju, uzklausīt Viņa vārdu un uzrunāt Viņu lūgšanā, bet tu saki – tev nav laika! Bet klausīties un runāt ar cilvēkiem visādas tukšības – tam laika tev pietiek!

Tā nepārprotami ir velna apmātība! Sava darba dēļ tev neatliek laika stiprināt savu dvēseli pat vienu no 24 stundām. Padomā! Ja Dievs tev liktu slimot veselu gadu, tad vari būt drošs, ka pasaule joprojām turpinātu griezties! Bet par savām pasaulīgajām pūlēm tu daudz pateicības nesaņemsi, un visas šīs rūpes tev neko nelīdzēs, jo tu esi nicinājis Dievu un Viņa darbu.

Vai negribi beidzot ķerties pie nicinātajiem žēlastības līdzekļiem, kas tiešām tev spēj palīdzēt? Ja tu atstāj novārtā Dieva vārdu, tavs iekšējais cilvēks dienu no dienas novājinās, tava ticība izdziest, tava dievbijība iet mazumā un zūd visi žēlastības spēki, un ļoti iespējams, ka tu drīz sāksi gausties un sūdzēties par nespēku un kārdinājumiem, ko tu nespēj uzveikt.

Bet ko gan citu tu gaidīji? Nedz Dievs, nedz cilvēki tev nav solījuši, ka tu uzveiksi ļaunumu bez žēlastības līdzekļiem, jo pašam cilvēkam nav tādu spēku. Tāpēc Dievs mums ir devis līdzekļus no debesīm. Turpretī, pareizi lietojot šos līdzekļus, tev būs viss vajadzīgais, kas kalpo tavai dzīvei un ticībai.

Tu saki, ka esi mēģinājis lasīt Dieva vārdu, tomēr labāks neesi kļuvis. Tā notiek divu iemeslu dēļ: pirmkārt, iespējams, tu nesaproti, kas ir atgriešanās. Tu ceri, ka jau drīz sasniegsi augstāku spēku, dievbijību un svētumu, bet nezini, ka ceļš uz turieni ved caur pazemotības un nabadzības ieleju, kad savās acīs tu nekļūsti labāks, bet tieši otrādi.

Otrkārt, iespējams, tu joprojām esi grēka vergs. Tu vēl neesi ieguvis jaunu dzīvību, jaunu motivāciju un jaunus garīgus spēkus. Tādā gadījumā tu neesi pareizi lietojis Dieva vārdu. Varbūt tu esi centies mainīt Dieva kārtību un pats uzveikt savu ļaunumu, iekams esi meklējis palīdzību Kristus nopelnos. Tu centies nest augļus, iekams esi iepotēts Kristū.

Bet tagad klausi Dieva vārdam: “Patveries pie Jēzus. Lūdz pēc žēlastības. Tad tev būs glābiņš pret grēka varu.” Nepieķeries savai paštaisnībai un dodies žēlastības rokās tāds, kāds esi, ar visiem saviem trūkumiem un pretrunām. Un tu pieredzēsi, ka tur, kur vairojas grēks, vēl vairāk vairojas žēlastība [Rom.5:20].

Šī pāri plūstošā žēlastība priecēs, kausēs un mainīs tavu nabaga sirdi tā, ka tu zaudēsi visu savu pieķeršanos grēkam un ļaunumam, kas iepriekš tevi paverdzināja. Un labums, ko iepriekš tu nespēji saņemt, tagad kļūs par tavas sirds prieku. To māca Dieva vārds, kas tev paklausībā jāsaņem un jālieto, un tad tev būs viss, kas vajadzīgs glābšanai un mūžīgai svētlaimei.