Kāda jēga aizlūgt par slimniekiem?
Liela mēroga zinātniskā eksperimentā par lūgšanu ietekmi uz slimnieku veselību galarezultātā netika atrasti nekādi pierādījumi tam, ka vēršanās pie Dieva palīdz izdziedēt slimības.
Eksperimenta laikā vairākas cilvēku grupas aizlūdza par slimniekiem, kuri cieta no sirds slimībām. Rezultātā izrādījās, ka tie pacienti, par kuriem tika aizlūgts, pēc ķirurģiskajām operācijām atkopās ne labāk un ne sliktāk par tiem, kuri lūgšanās netika pieminēti.
Šis pētījums ilga trīs gadus un to vadīja Ziemeļkarolīnas štata Djuka universitātes medicīnas centra kardiologi. Eksperimentā piedalījās 750 slimnieki no 9 dažādām klīnikām, kā arī 12 dievlūdzēju grupas no dažādām pasaules malām, sākot no Anglijas kristiešiem un beidzot ar budistiem Nepālā. Lūdzēji nebija personīgi pazīstami ar tiem, par kuriem tika aizlūgts.
Interesanti, ka agrāk veiktais, taču ne tik liela mēroga eksperiments parādīja, ka lūgšanām ir noteikts labvēlīgs efekts. Baznīcu pārstāvji jau kritizēja eksperimentu, nosaucot to par ļoti primitīvu. Darhemas grāfistes bīskaps Toms Raits paziņoja: “Lūgšanas nav tirdzniecības automāts, kurā var iemest monētu un dabūt šokolādi. Vai tas ir savdabīgs eksāmens Dievam, lai redzētu, vai Viņš to nokārtos vai ne?” Bīskaps arīdzan atgādināja, ka Jaunājā un Vecajā derībā teikts, ka Dievu nedrīkst pārbaudīt. Jauno eksperimentu, kuram dots nosaukums “Mantra projekts”, vadīja kardiologs Mičs Krakofs, kura agrākie pētījumi lika viņam uzskatīt, ka lūgšanām ir labvēlīga ietekme.
Trīs gadu laikā eksperimentam tika piesaistīti 750 pacienti, kuriem bija jāpārcieš angioplastija, operācija, kuras pamatā ir artēriju attīrīšana no aizsprostojumiem. Nejauši izvēlēto pacientu vārdi tika nosūtīti divpadsmit dievlūdzēju grupām, kuras nekavējoties sāka lūgt par šo cilvēku atveseļošanos. Ne klīniku personāls, ne slimnieku radinieki, nedz arī paši slimnieki nezināja, par kuru no viņiem tiek aizlūgts.
Lūdzēju vidū bija: Kristiešu māšu asociācija no ASV, Baltimoras karmelītu klostera mūķenes, sūfisma piekritēji, Nepālas budistu mūki, kā arī angļu doktori un studenti no Mančestras. Lūgšanas pat tika nosūtītas pa elektronisko pastu uz Jerzualemi, kur tās tika ievietotas Raudu mūrī. Pēc rezultātu analīzes noskaidrojās, ka izveseļošanās ziņā nepastāv būtiskas atšķirības starp tiem pacientiem, par kuriem tika aizlūgts, un tiem, kurus neviens nepieminēja.
Tomēr Viņa Svētība Leslijs Fransiss, Velsas universitātes praktiskās teoloģijas profesors, sacīja, ka divos lielos pētījumos, kuri tika veikti 1988. un 1999. gadā, noskaidrojās, ka lūgšanas devušas pozitīvu rezultātu. “Medicīniskos pētījumos ir iespējama rezultātu nesakritība, tādēļ pāragri būtu noliegt vai atbalstīt lūgšanu ietekmi uz ārstēšanu,” sacīja Fransiss. “Ja šādi savstarpēji atšķirīgi rezultāti tiktu iegūti farmaceitiskajā industrijā, tad turpmākajos pētījumos tiktu ieguldīti lieli līdzekļi.”
Der tik atcerēties, ka pētījuma (kurš beidzās jau pirms 5 gadiem) vadītājs pats ir kristietis, tāpat arī vairāki līdzautori un sākumā baznīca pret tā norisi izturējās labvēlīgi. Balstoties uz agrākajiem datiem, no pētījuma pirmās daļas, kuri gan ir nepilnīgi, likās, ka rezultāti varētu būs pozitīvi, lūgšanām par labu.
Viss tika nodēvēts par primitīvu un neatbilstošu tikai tad, kad bija skaidrs, ka lūgšanu pozitīvais efekts nav novērojams. Visu cieņu, protams, tam pašam Krakofam, ka viņš visu kārtīgi noveda līdz galam.
Leslijs Fransiss, protams, dzied tādu dziesmu kā viņam pienākas, tas viņam ir arī maizes darbs. Tomēr MANTRA II ir un paliek apjomīgākais un korektākais pētījums šajā jomā. Ja pameklē, ir vairāki citi raksti, kuri mēģina tikt galā ar problēmu – cik daudz pētījumi par lūgšanām jāveic, lai varētu to kopējo rezultātu uzskatīt par objektīvu.
Un kas ir pats dīvainākais, pēc MANTRA II liela mēroga līdzīgi projekti nemaz nav uzsākti, kaut arī dažādām baznīcām naudas ir diezgan. Zinātnieki uzskata MANTRAs rezultātus par pietiekamiem, bet baznīca baidās no vēl viena līdzīga precedenta.
“Ko jūs domājat savās sirdīs? Kas ir vieglāk – vai sacīt: tavi grēki tev piedoti, – vai sacīt: celies un staigā? Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot.” [Lk.5]