Kādēļ baznīca joprojām ir dalīta konfesijās
1995.gada oficiālajā Romas katoļu baznīcas enciklopēdijā apgalvots:
Attaisnošana.. joprojām ir galvenais jautājums, kas nosaka atšķirības kristīgo baznīcu starpā.
Mārtiņš Luters piekristu šādam Romas katoļu atzinumam, ka mūsdienās baznīcas vienu no otras šķir Bībeles attaisnošanas mācības atšķirīgā izpratne.
Jūs varētu tam nepiekrist un sacīt: “Es nedomāju, ka šī lielā atšķirība attaisnošanas mācībā baznīcu starpā ietekmē manu vienkāršo ticību un paļaušanos uz Jēzu.” Tomēr patiesībā šī jūsu Bībeles mācības izpratne par to, kā jūs topat attaisnots Dieva priekšā (pat ja jūs neizprotat visus teoloģijas smalkumus), veido ļoti atšķirīgu ticību un ikdienas palikšanu Jēzū. Šī šķietami mazsvarīgā atšķirība nosaka, vai jūsu ticība radīs nebeidzamu nemieru un nedrošības izjūtu, vai arī garīgu mieru, tādēļ ka jūs esat attaisnots Kristū un paliekat Viņā.
SĀKSIM AR DEFINĪCIJĀM
Pirms mēs paskaidrojam atšķirību starp baznīcu oficiālajām mācībām, iepazīsimies ar dažām pamatdefinīcijām un atšķirīgiem viedokļiem par Bībeles attaisnošanas doktrīnu.
1997.gada Oksfordas kristīgās baznīcas vārdnīcā lasām:
Dažas baznīcas uzskata, ka attaisnošana ir vienreizējs notikums, bet citas ar attaisnošanu saprot procesu visa mūža garumā.
Tas ir, dažas baznīcas uzskata, ka Jēzus ir mācījis, ka jūs Viņa vārda dēļ uzreiz esat tīri, attaisnoti un svēti Dieva priekšā, kā Viņš sacījis: “Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko Es uz jums esmu runājis” (Jņ.15:3). Citas tam nepiekrīt un māca, ka attaisnošana ilgst visas dzīves garumā.
KAS KO MĀCA?
Nākamais jautājums ir, kas ko māca. Pēc 1995.gada Modernās katoļu vārdnīcas, oficiālā Romas katoļu mācība ir šāda:
Attaisnošana ir process, kurā no Dieva tiek saņemta attaisnošana.
Kaut arī daudzus tas varētu pārsteigt, lielākā daļa protestantu baznīcu piekrīt Romas katoļu baznīcai, ka attaisnošana ir process visa mūža garumā. Tās māca, ka cilvēkam, lai viņš varētu būt pārliecināts, ka ir saņēmis Dieva piedošanu un mūžīgo dzīvi debesīs, nepieciešams dzīvot svētu dzīvi.
Oficiālā luteriskā mācība noraida šo aplamo mācību. Luteriskās ticības apliecības māca garīgu attaisnošanas doktrīnu; attaisnošana ir tūlītējs notikums, nevis process. Pirms jūs savā jaunajā dzīvē ar Jēzu sperat kaut vienu soli, jūs esat pasludināts par tīru jeb attaisnotu ar Dieva vārdu (Jņ.15:3).
KAM IR TAISNĪBA?
Kur var rast atbildi uz šo jautājumu Dieva vārdā? Paļaudamies uz Dievu, meklējiet to Jēzus vārdos Lk.18:10–14. Jēzus šeit runā par farizeju un muitnieku, kuri bija devušies uz templi, lai lūgtu. Farizejs bija lepns par savu paša taisnību, savukārt muitnieks, galvu noliecis, lūdza pēc Dieva žēlastības. Jēzus saka — pazemīgais muitnieks “nogāja savās mājās taisnots”. Muitnieka attaisnošana bija tūlītēja un pilnīga. Viņš tūdaļ tapa svēts Dieva priekšā, pat palikdams grēcinieks. Tieši to Jēzus māca Jņ.15:3. Jēzus jūsu attaisnošanu neattēlo kā turpinošos uzdevumu, kuru Viņš jums dod, lai jūs varētu nopelnīt pestīšanu. Viņš uzsver, ka ir pavisam otrādi! Dievs jūs, grēcinieku, attaisno nevis ilgstošā procesā, atkarībā no tā, kādas būs jūsu sekmes, bet gan tūdaļ, vienā mirklī un visā pilnībā! Dievs jūs pasludina par taisniem Savā priekšā. Neatkarīgi no tā, ko citi par jums varētu domāt vai sacīt, Dieva attaisnošana ir tūlītēja un galīga — jūsu dvēsele ir atpestīta! Ik dienas slavējiet Viņu par šo dāvanu.
KĀDĒĻ ŠĪ ATŠĶIRĪBA IR TIK ĻOTI SVARĪGA JUMS?
Kādēļ šī Dieva vārdā mācītā izpratne par tūlītēju un pilnīgu pestīšanu ir jūsu dzīvē tik nozīmīga? Atbilde ir šāda: ja jūsu izpratne par pestīšanu būs pareiza, jūs varēsiet baudīt mieru ar Dievu, pat ja jūs ik dienas grēkojat un bieži klūpat (1.Jņ.2:1). Kristū jūs paliekat Dieva žēlastībā, nevis Viņa bauslībā. “Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu” (Jņ.1:17).
- Mīļais Kungs Jēzu, pateicos Tev par Tavu pilnīgo taisnību kuru Debesu Tēvs Viņa dāvātās ticības dēļ tagad pasludina par manējo. Velc mani pie Sevis, lai es varētu palikt Tevī un Tu — manī mūžīgi. Āmen.
* – “Kāpnes debesīs”, Abata Johanna Klimaksa mūku pamācību ilustrācijas. Šī XII gadsimta ikona dramatiski ilustrē cerības iegūt pestīšanu ar savu dzīvi grūtā, visu mūžu ilgā cīņā. Šāda dzīve ir pildīta ar nedrošību un nebeidzamu baiļošanos.
Tomēr pareizā izpratne ir: kolīdz jūs paliekat Kristū un dzīvojat kristīgu dzīvi kā zars pie Vīnakoka — Jēzus, jūs jau esat tīrs un attaisnots. Jums nav jādzīvo bailēs un nedrošībā. Jēzus ņem jūs aiz rokas un vada jūs cauri jūsu dzīvei uz debesīm, jo jūs jau esat tīrs Viņa vārdu dēļ (Jņ.15:3).
Ieskaties