Kalpo Tam Kungam, kalpojot saviem kungiem

Kalpi lai klausa saviem kungiem visās lietās, lai tie ir patīkami, nerunā pretim,.. ka viņi visās lietās ir rota mūsu Pestītāja Dieva mācībai [Tit.2:9–10].

Ievērojiet, ko apustulis Pāvils, pamudinādams kalpus, saka: “Ka viņi visās lietās ir rota mūsu Pestītāja Dieva mācībai.” Un vēl: “Visās lietās lai tie patīkami.” Kalpiem jācenšas patikt saviem kungiem un kundzēm, nevis tikai savām pašu domām un ieradumiem. Tiem jābūt patīkamiem visās lietās. Tā tas bija senajā dievbijīgajā laikmetā Israēla ticīgo vidū, kad Dāvids varēja kalpošanas attiecības lietot kā ilustrāciju svēto dzīvei Dieva priekšā. Ar to viņš rāda, kā jāizturas ticīgiem kalpiem.

123.psalma 2.pantā viņš brīnišķīgi saka: “Redzi, kā kalpu acis raugās uz savu kungu rokām un kalpones acis uz savas kundzes rokām, tā raugās mūsu acis uz To Kungu, mūsu Dievu, kamēr Viņš apžēlosies par mums.” Kalpu acis raugās uz savu kungu rokām, t. i., tie pievērš uzmanību vienīgi savam kungam, lai saprastu viņa nodomu. Un līdzīgi arī kalpones cenšas patikt savām kundzēm.

Vēstulē kolosiešiem 3:22 apustulis saka, ka šādai attieksmei ir jānāk no laba prāta Tā Kunga dēļ un no neviltotas sirds, neatkarīgi no tā, vai viņu kungs to redz, vai ne. Viņš saka: “Ne vien acu priekšā, kā tādi, kas cilvēkiem grib izpatikt, bet ar neviltotu sirdi, Kristus bijībā.” Ja kalps smagi strādā, ir uzticīgs un rūpīgs tikai tad, kad viņa kungs to redz, savukārt kļūst nolaidīgs, neuzticams un bezrūpīgs sava kunga prombūtnē, tad kalpošana notiek vienīgi acu priekšā. Tā ir liekulība un nicinājums Dieva klātbūtnei, un Tas Kungs to nosoda.

Tādēļ, apustulis saka, kalpojiet ar neviltotu sirdi, ar vaļsirdību un Dieva bijību, t. i., Tā Kunga dēļ, it kā Tā Kunga vaiga priekšā. Dievs visur vēro tavu rīcību. Viņš dzird tavas runas un visu atmaksās. Tādēļ apustulis vēlreiz saka: “Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem” [Kol.3:23].

Bet viņš arī tūlīt rāda, ka tas nav tā, it kā mēs kalpotu tikai saviem saimniekiem. Nē, kalpiem ir jāpatur prātā, ka, kalpodami saviem saimniekiem pēc Viņa pavēles, viņi kalpo pašam Dievam Tam Kungam. Apustulis saka: “Jūs zināt, ka Tas Kungs par atmaksu jums dos debesu mantojumu. Jūs jau kalpojat savam Kungam – Kristum” [Kol.3:24].

Te ir īstenais pamats, gan lai parādītu kalpu pienākumus, gan arī lai viņus iedrošinātu: kalpojiet Tam Kungam! Bet mūsu acis sedz bieza migla, kas neļauj mums saprast Tā Kunga vārdus un ceļus. Tā ir velna vara pār mūsu maņām, kas kavē mums saskatīt šīs brīnišķīgās lietas. Apustulis saka, ka kalpi un kalpones, kas pēc Dieva pavēles strādā savu saimnieku labā, tādējādi kalpo pašam Kungam Kristum.

Apustulis saka, ka tie kalpo Tam Kungam ar pašiem vienkāršākajiem mājsaimniecības darbiem! Bet kas to spēj novērtēt? Vai apustuļa vārdi mūsu prātam nešķiet muļķība? Tu saki – “Kalpojiet Tam Kungam”? Nē, es kalpoju nevis Tam Kungam vai Viņa eņģelim, bet vienkāršam zemniekam un dusmīgai saimniecei, jā, govīm, aitām un zirgiem! Tas būtu kas pārlieku dižens, ja man būtu ļauts kalpot eņģelim. Vai es varu vēlēties kaut ko tik lielu, kā kalpot pašam Kungam Kristum!

Taču uzgaidi mirkli, mans dārgais, pieticīgais kalps! Tu saki, ka kalpo govīm, aitām un zirgiem. Tas ir tiesa, bet kas tev to pavēlējis? Vai ne tavi saimnieki? Protams. Bet vai ar vienkāršu lopu kopšanu tu nekalpo tiem, kas tev to pavēlējuši? Cilvēks kalpo tam, kura pavēles tas pilda! Tad mēs atkal jautājam: kas tev ir pavēlējis kalpot un paklausīt savam kungam un kundzei? Jā, pats Debesu Kungs. Vai tu nekalpo Dievam, pildīdams Viņa pavēles? Vai tu nekalpo Tam Kungam, kalpojot Viņa radībām, proti – saviem saimniekiem? Viņi nepārprotami ir Dieva radība, gluži kā iepriekš pieminētie mājlopi ir tavu kungu saimniecība.

Vai Dievs, kas radījis tavus saimniekus, nebūs tikpat iededzies par kalpošanu Viņam, kā saimnieki dedzīgi rūpējas par savām govīm un aitām? Ja tavas acis atvērtos un tev būtu svētība uzlūkot Dieva vārdus un kārtību, tad tu ieraudzītu, ka tev ir piešķirts augstais gods kalpot nevis eņģeļiem, bet pašam Dievam pat ar visniecīgākajiem mājsaimniecības darbiem, jo Dievs tev ir pavēlējis kalpot un paklausīt saviem saimniekiem.

Šai ziņā kalpiem ir dotas ļoti vērtīgas pamācības. Pirmā pamācība ir šāda: Dievs tev ir pavēlējis kalpot un paklausīt saviem saimniekiem, un tādēļ tev nav jājautā, kādi viņi ir un vai viņi ir izpildījuši savus pienākumus. Tavs pienākums paliek nemainīgs, jo tu kalpo Tam Kungam.

Otrkārt, būdams kristietis, kas grib darīt labus darbus, tu iedomājies, ka tev trūkst iespēju tos darīt savas ikdienišķās aizņemtības dēļ, kas tik bezjēdzīgi paņem visu tavu laiku. Tad paturi prātā, ka, darot savus ikdienišķos darbus, tu patiesībā dari vislabākos darbus, kad pakļauj sevi ikdienas kalpošanas neērtībām, esi pacietīgs, paklausīgs, pazemīgs un uzticīgs saviem saimniekiem, jo tas notiek pēc Tā Kunga pavēles un “Tā Kunga dēļ”.