Kalpot savam tuvākajam
“Esiet viesmīlīgi cits pret citu bez kurnēšanas. Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namturi.” [1.Pēt.4:9-10]
Viesmīlību jāpavada priekam. Apustuļi daudz ceļoja sludinot un sūtīja arī savus jaunākos brāļus gan tuvos, gan tālos ceļojumos, tāpēc bija svarīgi, lai viens varētu rast pajumti pie otra. Tas taču būtu lieliski, ja pagurušajam tiktu sniegta palīdzība un pakritušais piecelts.
Svētais Pēteris norāda, ka tam jānotiek bez nīdēšanas, un neviens šādi nevar kalpot par daudz.
Šis ir mīlestības darbs, ar ko kalpojam viens otram. Ar ko? Ar Dieva dāvanu, ko katrs esam saņēmuši. Evaņģēlijs rāda, ka ikviens ir otra kalps, turklāt, lai katrs pastāv dāvanā, ko saņēmis, un kuru Dievs piešķīris. Tā ir dzīves kārta, kurā tu esi aicināts.
Turklāt tu esi augsts un godājams kungs, kam jāizmanto sava vara ar nolūku, lai vari kalpot savam tuvākajam. Tā katrs sevi apzināsies kā kalpu.
Dievs pār mums visiem nav izlējies vienādas dāvanas, tādēļ katram jāapjauš savs aicinājums un kāda veida dāvana viņam ir dota. Kad viņš to atklāj, tad lai lieto to kalpojot tuvākam.
Ieskaties