Kas ir cilvēks?
VISPĀRĒJĀ CILVĒKTIESĪBU DEKLARĀCIJA
Preambula
Tā kā visu cilvēku kā sabiedrības locekļu pašcieņas un viņu vienlīdzīgu un neatņemamu tiesību atzīšana ir brīvības, taisnības un miera pamats pasaulē;
tā kā cilvēktiesību neievērošanas un noniecināšanas sekas ir bijusi barbariska rīcība, kas dziļi aizskārusi cilvēces sirdsapziņu, un par tautu augstākajiem centieniem ir pasludināta tāda pasaule, kurā cilvēki baudīs vārda un pārliecības brīvību un būs brīvi no bailēm un nabadzības;
tā kā ir būtiski svarīgi, lai cilvēktiesības aizsargātu likuma vara un cilvēks nebūtu spiests izmantot sacelšanos kā pēdējo līdzekli pret vardarbību un apspiestību;
tā kā ir būtiski svarīgi veicināt draudzīgu attiecību attīstību starp tautām;
tā kā Apvienoto Nāciju Organizācija savos statūtos ir vēlreiz apliecinājusi ticību cilvēka pamattiesībām, cilvēka personības pašcieņai un vērtībai, kā arī vīriešu un sieviešu vienlīdzībai un ir apņēmusies veicināt sociālo progresu un labākus dzīves apstākļus vispilnīgākās brīvības apstākļos;
tā kā dalībvalstis ir apņēmušās sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju panākt un sekmēt cilvēka tiesību un pamatbrīvību vispārēju cienīšanu un ievērošanu,
tā kā šo tiesību un brīvību vispārēja izpratne ir ārkārtīgi svarīga šīs apņemšanās pilnīgai izpildei,
ĢENERĀLĀ ASAMBLEJA
pasludina šo
VISPĀRĒJO CILVĒKTIESĪBU DEKLARĀCIJU
par visu tautu un nāciju kopīgo standartu, lai katrs cilvēks un sabiedrības iestādījums, pastāvīgi paturot šo deklarāciju prātā, ar apmācības un izglītības palīdzību tiektos veicināt cieņu pret šīm tiesībām un brīvībām un ar progresīvām nacionālām un starptautiskām metodēm nodrošinātu to vispārēju un efektīvu atzīšanu un ievērošanu gan starp pašu dalībvalstu tautām, gan starp to jurisdikcijā esošo teritoriju tautām.
1. pants
Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās. Viņi ir apveltīti ar saprātu un sirdsapziņu, un viņiem jāizturas vienam pret otru brālīgi.
2. pants
Šajā deklarācijā norādītās tiesības un brīvības pienākas visiem, neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sabiedriskās izcelsmes, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai cita statusa.
Tāpat nedrīkst noteikt nekādu atšķirību valsts vai teritorijas, politiskā, tiesiskā vai starptautiskā statusa dēļ, neatkarīgi no tā, vai šī teritorija ir neatkarīga, nodota pārvaldīšanā, bez pašpārvaldes vai ar kādiem citiem suverenitātes ierobežojumiem.
3. pants
Ikvienam ir tiesības uz dzīvību, brīvību un personas neaizskaramību.
4. pants
Nevienu nedrīkst turēt verdzībā vai kalpībā; verdzība un vergu tirdzniecība ir aizliegta jebkurās to izpausmēs.
5. pants
Nevienu nedrīkst pakļaut mocībām vai cietsirdīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodam, kas pazemo cilvēka cieņu.
6. pants
Ikvienam ir tiesības visur tikt atzītam par tiesību objektu.
7. pants
Visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā un visiem bez ierobežojuma pienākas vienāda likuma aizsardzība. Visiem pienākas vienāda aizsardzība no jebkādas šīs deklarācijas pārkāpšanas diskriminācijas un no jebkāda pamudinājuma uz šādu diskrimināciju.
8. pants
Ikvienam ir tiesības uz kompetentu nacionālo tiesu noteiktu efektīvu viņa tiesību atjaunošanu gadījumos, kuros pārkāptas šai personai konstitūcijā vai likumā garantētās pamattiesības.
9. pants
Nevienu nedrīkst patvaļīgi arestēt, aizturēt vai pakļaut izraidīšanai.
10. pants
Ikvienam ir pilnīgi vienādas tiesības uz taisnīgu, publisku, neatkarīgas un neitrālas tiesas veiktu uzklausīšanu, lai noteiktu šīs personas tiesības un pienākumus, kā arī izvirzītu kriminālu apsūdzību pret to.
11. pants
(1) Ikvienam, kas apsūdzēts kriminālnoziegumā, ir tiesības tikt uzskatītam par nevainīgu, kamēr publiskā tiesā, kurā šai personai ir visas aizsardzībai nepieciešamās garantijas, netiek pierādīta personas vaina saskaņā ar likumu.
(2) Nevienu nedrīkst uzskatīt par vainīgu kādā kriminālnoziegumā par kādu rīcību vai nolaidību, kurā nozieguma izdarīšanas brīdī pēc valsts vai starptautiskās likumdošanas nebija kriminālā sastāva. Nedrīkst piespriest arī smagāku sodu par to, kuram attiecīgā persona bija pakļauta kriminālnozieguma izdarīšanas brīdī.
12. pants
Nedrīkst patvaļīgi iejaukties neviena cilvēka personīgajā vai ģimenes dzīvē, patvaļīgi pārkāpt viņa dzīvesvietas vai korespondences neaizskaramību, kā arī aizskart šīs personas godu un reputāciju. Ikvienam ir tiesības uz likuma aizsardzību šādas iejaukšanās vai goda aizskaršanas gadījumos.
13. pants
(1) Ikvienam ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu jebkurā valstī.
(2) Ikvienam ir tiesības atstāt jebkuru valsti, tajā skaitā savējo, un atgriezties savā valstī.
14. pants
(1) Ikvienam ir tiesības meklēt un saņemt citās valstīs patvērumu no vajāšanām.
(2) Šīs tiesības nevar tikt izmantotas gadījumos, kad vajāšanas patiesībā ir izraisījuši apolitiski noziegumi vai rīcība, kas ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem.
15. pants
(1) Ikvienam ir tiesības uz pilsonību.
(2) Nevienam nedrīkst patvaļīgi atņemt viņa pilsonību, ne arī liegt tiesības to mainīt.
16. pants
(1) Pilngadīgiem vīriešiem un sievietēm ir tiesības noslēgt laulību un rast ģimeni bez jebkādiem rases, tautības vai reliģijas ierobežojumiem. Viņiem pienākas vienādas tiesības attiecībā uz laulību, laulības laikā un tās šķiršanas brīdī.
(2) Laulībā drīkst stāties vienīgi ar brīvu un pilnīgu topošo dzīvesbiedru piekrišanu.
(3) Ģimene ir dabiska sabiedrības pamatsastāvdaļa, un tai ir tiesības uz sabiedrības un valsts aizsardzību.
17. pants
(1) Ikvienam ir tiesības gan uz atsevišķu īpašumu, gan kopīpašumu.
(2) Nevienam nedrīkst patvaļīgi atņemt viņa īpašumu.
18. pants
Ikvienam ir tiesības uz domas, sirdsapziņas un reliģijas brīvību; šīs tiesības sevī ietver brīvību mainīt savu reliģiju vai pārliecību, kā arī brīvību gan atsevišķi, gan kopīgi ar citiem, gan publiski, gan privāti piekopt savu reliģiju vai uzskatus mācībā, praksē, dievkalpojumos un rituālu ievērošanā.
19. pants
Ikvienam ir tiesības uz pārliecības un izteikšanās brīvību; šīs tiesības ietver sevī brīvību bez iejaukšanās palikt pie saviem uzskatiem, kā arī meklēt, saņemt un izplatīt informāciju un idejas ar jebkādu masu informācijas līdzekļu palīdzību, neatkarīgi no valstu robežām.
20. pants
(1) Ikvienam ir tiesības uz miermīlīgu sapulču un apvienību brīvību.
(2) Nevienu nedrīkst piespiest piederēt kādai apvienībai.
21. pants
(1) Ikvienam ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē tieši vai ar brīvi izraudzītu pārstāvju starpniecību.
(2) Ikvienam ir tiesības uz līdztiesīgu pieejamību valsts dienestam savā zemē.
(3) Par valdības varas pamatu jābūt tautas gribai; šī griba jāizpauž periodiskās un nefalsificētās vēlēšanās, kurās vēlētājiem ir vispārējas un vienlīdzīgas balsstiesības un kuras jānotur aizklāti vai citās līdzvērtīgās formās, kas nodrošina vēlētāju brīvas gribas izpausmi.
22. pants
Ikvienam cilvēkam kā sabiedrības loceklim ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu un tiesības ar nacionālo centienu un starptautiskās sadarbības palīdzību, kā arī saskaņā ar katras valsts struktūru un resursiem īstenot cilvēka pašcieņai un brīvai viņa personības attīstībai nepieciešamās tiesības ekonomiskajā, sabiedriskajā un kultūras jomā.
23. pants
(1) Ikvienam ir tiesības uz darbu, brīvu nodarbošanās izvēli, taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem un aizsardzību pret bezdarbu.
(2) Ikvienam bez jebkādas diskriminācijas ir tiesības uz vienādu atlīdzību par vienādu darbu.
(3) Ikvienam strādājošajam ir tiesības uz taisnīgu un pienācīgu darba algu, kas nodrošina cilvēka cienīgu eksistenci viņam un viņa ģimenei. Nepieciešamības gadījumā alga jāpapildina ar citiem sociālā nodrošinājuma līdzekļiem.
(4) Ikvienam ir tiesības dibināt arodapvienības un iestāties tajās savu interešu aizsargāšanas nolūkos.
24. pants
Ikvienam ir tiesības uz atpūtu un brīvo laiku, ieskaitot saprātīgu darba stundu noteikšanu un periodisku apmaksātu atvaļinājumu.
25. pants
(1) Ikvienam ir tiesības uz viņa un viņa ģimenes veselībai un labklājības uzturēšanai nepieciešamo dzīves līmeni, tajā skaitā uzturu, apģērbu, mājvietu, medicīnisko aprūpi un nepieciešamo sociālo apkalpošanu, kā arī tiesības uz nodrošinājumu bezdarba, slimības, darba nespējas, atraitnības, vecuma vai cita iztikas līdzekļu zaudējuma gadījumos, kas radušies no cilvēka neatkarīgu apstākļu dēļ.
(2) Mātēm un bērniem pienākas īpaša aprūpe un palīdzība. Visiem bērniem, neatkarīgi no tā, vai tie dzimuši laulībā vai ārlaulībā, pienākas vienāda sociālā aizsardzība.
26. pants
(1) Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Izglītībai, vismaz pamata un vispārējai, jābūt bezmaksas. Pamatizglītībai ir jābūt obligātai. Tehniskā un profesionālā izglītība jāpadara vispārēji pieejama, bet augstākajai izglītībai jābūt vienādi pieejamai visiem uz nopelnu pamata.
(2) Izglītības mērķim jābūt pilnīgai cilvēka personības attīstībai, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas veicināšanai. Izglītībai jāveicina sapratne, iecietība un draudzība starp visām tautam, rasēm un reliģiskajiem grupējumiem, kā arī jāatbalsta Apvienoto Nāciju miera uzturēšanas darbība.
(3) Vecākiem ir primāras tiesības izvēlēties savu bērnu izglītošanās veidu.
27. pants
(1) Ikvienam ir tiesības brīvi piedalīties sabiedrības kultūras dzīvē, baudīt mākslu un gūt labumu no zinātniskajiem sasniegumiem.
(2) Ikvienam ir tiesības uz jebkāda sava zinātniska, literāra vai mākslas darba morālu un materiālu interešu aizsardzību.
28. pants
Ikvienam ir tiesības uz sociālu un starptautisku sabiedrisko kārtību, kurā iespējams pilnībā īstenot šajā deklarācijā noteiktās tiesības un brīvības.
29. pants
(1) Ikvienam ir pienākumi pret tādu sabiedrību, kurā ir iespējama viņa personības brīva un pilnīga attīstība.
(2) Baudot savas tiesības un brīvības, ikvienu drīkst pakļaut tikai tādiem ierobežojumiem, kas likumā noteikti ar mērķi nodrošināt pienākošos atzinību un cieņu pret citu tiesībām un brīvībām, kā arī apmierināt taisnīgas morāles, sabiedriskās kārtības un vispārējās labklājības prasības demokrātiskā sabiedrībā.
(3) Šīs tiesības un brīvības nekādā gadījumā nedrīkst īstenot pretrunā ar Apvienoto Nāciju mērķiem un principiem.
30. pants
Nekas šajā deklarācijā nav tulkojams kā norādījums jebkurai valstij, grupai vai personai ar jebkādām tiesībām iesaistīties jebkādā darbībā vai rīkoties ar mērķi iznīcināt jebkuras šeit izklāstītās tiesības un brīvības.
Ieskaties