Kas ir Evaņģeliska sludināšana
Nav šaubu, ka draudzes garīgajā dzīvē lielu ieguldījumu dod doktrināli pareizi un saprotami noturēta liturģija. Nav iespējams pārāk augstu novērtēt arī rūpīgu dvēseļkopšanas darbu un draudzes dzīves vadīšanu. Tomēr, kā to uzsver K.F.V. Valters savā Pastorālajā teoloģijā – nekas nevar aizstāt pareizu sludināšanu, jo tā ir pati galvenā mācītāja darba sastāvdaļa.
Valters norāda uz līdzīgiem izteikumiem Apoloģijas VI artikulā Par grēksūdzi un gandarīšanu, kur Melanhtons brīdina, ka baznīca nav uzturama ar varu un ieročiem, jo tas izraisīs vienīgi cilvēku naidu.
Turpretī ar pareizu sludināšanu būtu iespējams dziedināt “šaubu pilnās sirdsapziņas” un tādējādi iegūt sev cilvēku labvēlību un piesaistīt tos baznīcai. Līdzīga doma ir izteikta arī Apoloģijas artikulā ‘Par misi’ kur, vēršoties pret pārspīlētu baznīcas ārējo greznību un ceremoniālismu, Melanhtons saka:
“..mūsu baznīcu apmeklētība ir daudz lielāka nekā tas ir vērojams pie mūsu pretiniekiem, jo klausītāji tiek piesaistīti ar saprotamiem un derīgiem sprediķiem. Patiess baznīcas rotājums ir dievbijīga, derīga un saprotama mācība.”
Ārkārtīgi lielā sludināšanas nozīmīguma dēļ, Valters pareizi apgalvo, ka neuzticība šajā darbā rada vislielākās problēmas un draud ar vislielāko lāstu pār mācītāju, “ja viņš ar vislielāko uzcītību nestudē, nelasa un nelūdz, lai katru reizi dotu savai draudzei vislabāko, ko viņš var dot”.
Turpat Valters brīdina mācītājus no slinkuma, bailēm no cilvēkiem, no vēlēšanās tiem izpatikt un būt populāriem, kā arī no aizraušanās ar dažādām citām nodarbēm, kas noved pie tā, ka mācītājs “neveido savus sprediķus saskaņā ar tekstu un savu klausītāju vajadzībām, bet gan vadās no tā, kā būtu iespējams ar vismazākajām pūlēm bez īpašas gatavošanās kādu brīdi parunāt.. vai kā varētu iespējami mazāk kādu aizskart vai būt vispatīkamākais un spožākais “kanceles orators”.”
Tā kā sludināšanas darbs ir īpaši nopietns mācītāja pienākums un ikvienu daudz maz godīgu luterāņu mācītāju nodarbina jautājums – kā to veikt labāk un pareizāk – tad šajā reizē nedaudz plašāk aplūkosim Dr. Valtera uzskatus par pareizu Dieva vārda lietošanu sludināšana. Kā pašu par sevi saprotamu, mēs pie ņemam faktu, ka sludinātam jātiek tikai Dieva vārdam un nekam citam.
un ko atbildēt tiem, kuri apgalvo, ka liturģija nav vajadzīga, bet jāļauj lai Svētais Gars vada dievkalpojumus. Ja mēs izstrādājam kārtību(liturģiju) tad tā esot cilvēku ieviesta tradīcija, kas ierobežo Svētā Gara darbību un rada formālismu, burta kalpību, nedzīvu teatrālu reliģiju.
nesaki neko, just join
nē
Protams, ir ideāli, ja sludinātājs ņem pa pilnu paša sludināto. Jo bieži Latvijā sludinātāju vidū sastopams moto – “Klausies uz maniem vārdiem, neskaties uz maniem darbiem.”
iks
vīrs un vārds :D