Kas ir jāupurē kristietim?
“Nesīsim tad caur Viņu slavas upuri Dievam vienumēr, tas ir, lūpu augli, kas Viņa Vārdu slavē. Neaizmirstiet labu darīt un dāvanas dot, jo tādi upuri Dievam labi patīk.” [Ebr.13:15-16]
Visas reliģijas runā par upuriem. Šo reliģiju piekritēji pienes visdažādākos upurus, lai mīkstinātu dievu dusmas vai izrādītu viņiem godu.
Arī Vecā Derība daudz māca par upuriem. Tur lasām par pateicības upuriem, slavas upuriem un grēka upuriem. “Es [asinis] jums esmu devis uz altāra, lai jūsu dvēseles tiek salīdzinātas” [3.Moz.17:11].
Bet Jaunajā Derībā redzam tikai vienu grēka upuri, ko Jēzus pienesa Golgātā, pats vienlaikus būdams gan Augstais priesteris, gan Upurjērs. Šis upuris ir pienests reizi par visām reizēm un attiecas uz visiem cilvēkiem.
Vai mums, kristiešiem, nav jāpienes nekādi upuri?
Nē, par saviem grēkiem mums upuri nav jānes. Jēzus ir izpircis visus tavus grēkus, bet Viņa upuri tu vari saņemt vienīgi ticībā. Ja vēlies pats iz pirkt savus grēkus, tu nāc par vēlu, jo Jēzus, mirdams pie krusta, jau visu ir paveicis.
Taču ir cita veida upuri, kas mums jāpienes, un šodien lasītajos Rakstu Vārdos tie ir minēti:
Pirmais ir pateicības un slavas upuris. – Mums jāslavē Tas Kungs ar savām lūpām un jāpateicas Viņam par visu Viņa laipnību pret mums. Tas Kungs labprāt pieņems pateicības upuri, ja tas nāks no sirds, kura Viņu mīl.
Otrais upuris ir darīt labu un dot dāvanas tuvākajam.
Ņemsim vērā, ka Dievam no mums nav vajadzīgi nekādi labie darbi. Starp Viņu un tevi ir jābūt vienīgi Jēzum. Nenāc pie Dieva ne ar ko citu! Starp Viņu un tevi ir jābūt vienīgi Jēzum un Viņa pilnīgajam pestīšanas nopelnam.
Tomēr tavam tuvākajam ir vajadzīgs viss labais un visi labie darbi, ko vien tu spēj darīt. Tev ir brīnišķīga privilēģija pienest savus upurus, par kuriem vari būt pārliecināts, ka tie Dievam ir tīkami.
Interesanti, ka LTA – Augsburgas TA Apoloģijā ir vesela sadaļa par dievkalpojumu kā eiharistisko – t.i. slavas un pateicības upuri Dievam.